Aktuāli

ASV pārcels savu vēstniecību Izraēlā

Aktuāli

''Latvijas dzelzceļa'' prezidents Edvīns Bērziņš par aktualitātēm dzelzceļa nozarē

Kā veicas ar patiesā labuma guvēju reģistru

Tikai neliela daļa uzņēmumu ir atklājusi patiesos labuma guvējus

Juridiskajām personām – komercsabiedrībām, biedrībām, arodbiedrībām, reliģiskām un politiskajām organizācijām, nodibinājumiem, zemnieku saimniecībām - bija doti trīs mēneši, lai atklātu to patiesā labuma guvējus. Šādu prasību izvirza pērnā gada nogalē spēkā stājušies grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Patiesā labuma guvēji, fiziskas personas, bija jāatklāj līdz 1.martam. Likumā par tādu uzskata cilvēku, kuram pieder vismaz 25% pamatkapitāla vai akciju.

Uzņēmuma “Lursoft” dati rāda, ka likumu izpildījušas nedaudz vairāk kā 16 000 juridisko personu.

Uzņēmuma valdes loceklei Daigai Kiopa spriež - tā ir tikai neliela daļa no visiem, kuriem tas jādara. Viņa lēš, runa varētu būt par vismaz 150 000 juridisko personu.

“Pēc mūsu aplēsēm būtu jābūt vismaz vēl 80 000. Kā mēs pie šāda secinājuma esam nonākuši? Šis uzņēmums ir ekonomiski aktīvs, vienlaikus apskatoties viņa dalībnieku struktūru, mēs redzam, ka šiem te uzņēmumiem ir dalībniekos fiziska persona, kurai pieder vairāk kā 25% kapitāldaļas. Automātiski obligāti jāreģistrējas,” saka Kiopa.

“Lursoft” analīze rāda, kuri ir reģistrējuši patiesā labuma guvējus. Lielākā daļa ir cilvēki ar Latvijas personas kodu un 16% starp patiesā labuma guvējiem ir ārvalstnieki. Akciju sabiedrības var norādīt, ka patiesā labuma guvējs ir akcionārs tādā AS, kura akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū. To ir izdarījuši 160 uzņēmumi, kuri nav skaidri norādījusī precīzu labuma guvēju, bet savā ziņā likumu ir izpildījuši. Valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības var norādīt, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, jo tie ir visi valsts iedzīvotāji. Tā ir izdarījuši vairāk kā 1000 uzņēmumi.

Apskatoties “Lursoft” pieejamo informāciju par lielākajiem uzņēmumiem pēc apgrozījuma un salīdzinot informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, secināms, ka vairāki lieli uzņēmumi likuma prasību nav izpildījuši.

Piemēram, “RIMI LATVIA”, “Latvijas Gāze”, “Samsung Electronics Baltics”, “Latvijas valsts meži” (LVM), “air Baltic Corporation”, “Latrap”, “Mikrotīkls”.

Uzņēmumu atbildēs skan vairāki iemesli.

Piemēram, LVM pārstāvis Tomass Kotovičs skaidroja, visas uzņēmuma akcijas pieder valstij. “Tas ir tāpēc, ka AS LVM 100% pieder valstij. Visas akcijas pieder valstij, un tas nozīmē, ka patiesā labuma guvējs ir jebkurš Latvijas iedzīvotājs, tā esat jūs, tas esmu es, tie ir visi Latvijas Radio darbinieki un visi Latvijas iedzīvotāji. Šeit nav citu patiesā labuma guvēju kā valsts. Tad būtu jāpublicē visi valsts iedzīvotāji,” skaidro Kotovičs.

Tā teica arī “air Baltic”, kurā valstij pieder vairāk kā 80%. Citi, piemēram, “Rimi” atbildēja, viņu īpašnieku struktūrā nevienam nepieder 25 % uzņēmuma akciju. Tādu atbildi sniedza arī “Samsung”. “Latvijas gāzes” pārstāve sacīja, ka uzņēmums tiek kotēts biržā un jau kontrolēts. Savukārt “Mikrotīkls” juriste skaidroja, viņu patiesā labuma guvējus nav atsevišķi norādījuši, jo tie ir valdes locekļi, kuri tā jau ir redzami pārskatos.

“Lursoft” pārstāve Kiopa uzskata, ka problēma ir izplūdušajā skaidrojumā, uz kuriem likums attiecas. Vai cilvēkam, kurš ir 100% īpašnieks un patiesā labuma guvējs, ir atsevišķi jāreģistrējas. To cilvēki bieži jautājot arī semināros.

Uzņēmumu reģistra juriste Laima Letiņai nepiekrīt tam, ka kaut kas būtu neskaidrs vai likums netiktu pildīts. “Obligātais pienākums atklāt informāciju par patiesā labuma guvējiem līdz 1.martam netika attiecināts, piemēram, uz SIA, kurām ir dalībnieki fiziskas personas un kur šīs fiziskās personas arī ir, proti, uzskatāmas par patiesajiem labuma guvējiem. Jo informācija par dalībniekiem UR rīcībā jau ir,” norāda Letiņa.

Pēc Uzņēmumu reģistra teiktā secināms,

likums neattiecas uz, aptuveni, 64% no visām juridiskajām personām.

Letiņa uzskata, ka riskantākā daļa, piemēram, kapitālsabiedrības, kurām dalībnieki ir tikai ārvalstnieki vai juridiskās personas, likumu ir pildījušas aktīvi. No šādām sabiedrībām informāciju ir iesnieguši teju 70%. Juriste uzskata, rezultāti ir labi.

Cits viedoklis ir Kiopai. “Tas, protams, nav labs rezultāts. Tam tika veltītas lielas pūles un uzmanība, daudz valsts budžeta līdzekļi tika ieguldīti. Tas tika darīts ļoti ātrā telpā, es teiktu – forsēts. Patiesā labuma guvēju notikšana viss izriet arī no daudz pieminētajiem “Moneywall” ziņojumiem. Jautājums, vai rezultāts, kuru mēs šobrīd esam sasnieguši, ir apmierinošs vai labs,” vaicā Kiopa.

Letiņa piekrīt, ir nepieciešams virkne uzlabojumu, piemēram, ieviešot kontroles mehānismu. Šobrīd Uzņēmumu reģistrs likumu neizsildījušos var uzrunāt ar vēstulēm. Letiņa spriež, atgādinājumu reģistrēties sūtīs apmēram 3000 juridisko personu. Par sodiem vēl nedomā, jo daudziem, piemēram, biedrībām, reliģiskajām organizācijām, nav skaidrības par likumu. Letiņa sacīja, sodīt par to, ka likums nav saprasts, nevar.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti