„Iepazīstot cilvēku, tev veidojas jaukas attiecības, kurās jūs saprotat viens otru. No sākuma šķiet, ka nevar ar viņu kontaktēties, bet īstenībā viņš ir diezgan draudzīgs, ar viņu var parunāt par daudz ko. Ir bijušas arī tādas nometnes, kurās satiec vienu un to pašu cilvēku un vari redzēt, ka viss ir mainījies viņa raksturā,” stāsta 16 gadus vecais Ēriks Edvards Zommers. Viņš trīs reizes ir bijis nometnē, kur ir arī bērni ar īpašām vajadzībām.
Šādās integrējošās nometnēs bērns ar īpašām vajadzībām satiek citus bērnus un ieguvēji ir visi, uzskata Bērnu fonda pārstāve Veronika Ļemeševska.
„Bērna personība jau vēl tikai veidojas: viņa pasaules uzskati un vērtību sistēma. Bieži vien jau ir nepieciešams integrēt nevis šos īpašos bērnus, bet arī pārējo sabiedrību, kuriem ikdienā nav saskares ar šādiem cilvēkiem. Tāpēc tā ir abpusēji nepieciešama pieredze, lai šie bērni nākotnē varētu veidoties par atvērtām un pilnvērtīgām personībām,” uzskata Ļemeševska.
Latvijas Universitātes asociēta profesore Dita Nīmante, kura universitātē pasniedz arī iekļaujošās izglītības lekcijas, uzskata, ka integrējošās nometnēs rada lielāku pārliecību par sevi un vienkārši ir labs veids, kā socializēties.
„Tieši tāpat kā jebkuram citam bērnam arī šiem bērniem ir vēlme būt kopā ar citu bērnu. Un īpaši tad, kad viņš ir maziņš, pirmsskolā, viņam nav vēl skaidrs, ka viņam ir šīs speciālās vajadzības.
Līdz ar to tā būšana kopā ir ārkārtīgi svarīga, lai viņš saprastu, ka ir tāds pats cilvēks, kā visi pārējie un tāds pats bērns, un viņam ir iespējas attīstīties, mācīties un darboties,” uzskata profesore.
Taču integrējošo nometņu vai tādu, kurās var piedalīties arī bērns ar īpašām vajadzībām, ir maz. Portālā nometnes.gov.lv ir reģistrētas teju 1000 dažādas nometnes, vairākas norāda, ka pieņem bērnus ar celiakiju jeb slimību, kuras dēļ nevar lietot konkrētus pārtikas produktus, taču lielākoties ailītē "Bērni ar īpašām vajadzībām" redzams tukšums, nullīte vai vārds nē. Kādā "NĒ" pat uzrakstīts ar lielajiem burtiem.
„Jāņem vērā, kādas ir šī bērna īpašās vajadzības. Pieņemsim, bērns ar celiakiju. Viņš var piedalīties jebkurā nometnē, vienīgais šie ēšanas paradumi, kas viņiem ir un kas jāņem vērā nometnes vadītājam, tādus bērnus noteikti var iesaistīt arī parastās nometnēs,” stāsta Valsts izglītības un satura centra pārstāve Inta Kraskeviča.
Arī izglītojošās, piemēram, angļu valodas vai vēstures nometnes, neatvēl vietu bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības. Tāpat tās, kuras piekrīt, lielākoties norāda, ka var pieņemt tikai dažus. Nometnēs, kuras apmeklē, vajag īpaši apmācītus speciālistus, bieži vien arī pavadoni. Tāpat ir arī daudz lielāka atbildība. Bet pieprasījums ir ļoti liels. Kā stāsta Ļemeševska, Bērnu fonda vasaras nometnēs ir ap 700 bērnu, taču gribētāju ir vairāk. Ja būtu vairāk naudas, nometnes varētu apmeklēt vairāk bērnu un jauniešu.
„Tāda regulāra finansējuma no valsts puses tieši īpašiem bērniem, man šķiet, ka mums nav. Un būtu tā kā loģiski, ja iesaisti tādā nometnē bērnam varētu segt valsts.
Bet es nemaz negribu teikt, ka ir šausmīgi. Ir arī pašvaldības, kas atbalsta savus bērnus un arī sedz caur sociālajiem dienestiem. Vai tie maznodrošinātie bērni, vai bērnu īpašām vajadzībām - tas ir atkarīgs no katras pašvaldības, cik viņiem rocība,” stāsta Kraskeviča.
Tāpat jāņem vērā, ka šādas nometnes ir nepieejamas ne tikai bērniem ar īpašām vajadzībām, bet gan lielākajai daļai bērnu un jauniešu. Par nedēļu garu diennakts nometni jāmaksā no aptuveni 100 eiro, ja to līdzfinansē, piemēram, pašvaldība, līdz pat vairāk nekā 300 eiro. Un, lai gan nometņu ir arvien vairāk, kas nozīmē, ka aug arī konkurence, cena paliek nemainīgi augsta, un tās var atļauties tikai neliela daļa vecāku.
