Tikai daļa cietumu piemēroti dzimumnoziedznieku korekcijas programmām

Ar dzimumnoziedznieku ieslodzīšanu vien noteikti nepietiek, galvenais ir mainīt viņu domāšanu un uzvedību, lai, iznākot no cietuma, noziegumi neatkārtotos, pārliecināti probācijas speciālisti. Ārvalstu pieredze liecina, ka ar īpašām sociālās korekcijas programmām recidīvu iespējams ļoti būtiski mazināt, pat par 75%. Arī Latvijā šādas programmas uzsāktas. Tomēr atklājas problēmas - ne visos Latvijas cietumos tās iespējams īstenot, un iesaistīto notiesāto skaits ir neliels. Turklāt notiesāto motivāciju iesaistīties var arī mazināt nesen pieņemtie grozījumi likumā.

„Pienāk tā diena kaut kad, kad cilvēks nāk ārā, un tad ir jautājums, kādu mēs šo cilvēku dabūsim sabiedrībā, tajā brīdī, kad viņš iznāks ārā, jo cietums lielākajai daļai no notiesātajiem nav uz mūžu,” saka Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs. Viņš stāsta, ka šobrīd dienests īsteno divu veidu sociālās uzvedības korekcijas programmas dzimumnoziedzniekiem. To mērķis ir novērst dzimumnoziegumu recidīvu.

 „Iemācīt šo cilvēku, pirmkārt, atpazīt, atzīt; otrkārt, pārvaldīt noteiktas savas dzīves jomas, riska situācijas, lai viņš pats prastu to kontrolēt, neizdarītu dzimumnoziegumus,” norāda Papsujevičs.

Vienu no programmām dzimumnoziedznieki iziet brīvībā pēc iznākšanas no cietuma, savukārt otru - pašā ieslodzījuma vietā. Šogad programmu tieši cietumos iziet aptuveni 20 dzimumnoziedznieku. Tas ir neliels skaits, jo Latvijas cietumos sodu šobrīd izcieš apmēram 450 seksa noziedznieku.

Ne visiem programmas ir piemērotas, piemēram, tiem, kam zems recidīva risks. Un tādu nav maz.

„Tā ir brīvprātīga, ar viņu piekrišanu piedalīties šādās programmās ieslodzījuma vietā un soda izciešanas laikā. Un, lai to varētu arī realizēt, ir svarīgi, lai ir infrastruktūra sakārtota, lai šādas programmas vispār varētu notikt. Tas ir saistīts gan ar pašu darbinieku drošību, kuri strādā ar šiem dzimumnoziedzniekiem, gan ar dzimumnoziedznieku drošību, jo ir savi riski un noteikumi. Jo, ja viņš turpina kaut kādā veidā ciest arī ieslodzījuma laikā un pats būt par upuri, programmas efektivitāte vienkārši tiek devalvēta,” skaidro Papsujevičs.

Proti, programmā iesaistītie dzimumnoziedznieki jānošķir no pārējiem ieslodzītajiem. Tā kā viena no šīs programmas daļām ir empātijas izjušana pret upuri, piemēram, par pedofiliju notiesātajam ir grūti izjust līdzcietību pret cietušo bērnu un iejusties bērna ādā, ja ar vārdu «upuris» viņš cietumā identificē pats sev, ja pats tur tiek fiziski, psiholoģiski vai seksuāli pazemots. Tāpēc programmu dienests šobrīd var īstenot trīs Latvijas cietumos no 12. „Jā, ne visi cietumi šobrīd ir piemēroti šādas programmas īstenošanai,” Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure atzīst, ka ir zināmas problēmas.

„Ne visur mēs to varam īstenot, jo diemžēl vecā infrastruktūra ir tāda, kāda ir, un atbrīvot veselu nodaļu, lai tikai tur turētu notiesātos, kas ir šajā programmā, un vēl pie tam izslēgtu kādus negatīvus kontaktus ar citiem, ir praktiski neiespējami. Tur, kur tas bija iespējams, tur mēs to darījām,” piebilst Spure.

Cerības gan vieš jauno būvju projekti, piemēram, jaunais cietums, kas iecerēts Liepājā. Tajā būs izveidotas atsevišķas nodaļas nelielam ieslodzīto skaitam, ne vairāk kā 20, 25, lai viņus varētu grupās iesaistīt mērķētās programmās, arī dzimumnoziedzniekiem domātās.

Spure arī norāda, ka šobrīd diezgan grūti ir komplektēt grupas nodarbībām.

„Šī, teiksim, auditorija, kas ir dzimumnoziedznieki, ir ļoti sensitīva rakstura auditorija,” skaidro Spure. „Viņiem parasti ir vēlme darboties individuāli vai ar sociālo darbinieku vai psihologu, vai ar citu cietuma speciālistu vai ar citas institūcijas speciālistu, viņi vēlas viens pret viens runāt par savām problēmām, par savu nodarīto noziedzīgo nodarījumu, viņi nevēlas iet komandā, grupā un izpausties par to, ko nodarījuši atklāti”.

Probācijas speciālisti saka - lai piedalītos šādā programmā cietumā, jābūt iekšējai un ārējai motivācijai. Ārēja motivācija vismaz kādai daļai dzimumnoziedznieku ir iespēja tikt atbrīvotiem pirms soda izciešanas termiņa beigām. Taču daļai vairs tādas iespējas nav, un var mazināties motivācija.

Proti, tiem notiesātajiem, kuri pastrādājuši sevišķi smagus dzimumnoziegumus pret bērniem, tagad jāizcieš pilns soda termiņš. Par to jūnija vidū nobalsoja Saeima. Tiesa, iznākot no cietuma, dzimumnoziedzniekiem būs papildsods - probācijas uzraudzība, proti, programmas būs pēc iznākšanas no cietuma.

Tiesa, Probācijas dienesta pārstāvis Anvars Zavackis norāda, ka nevar nenovērtēt arī pašu dzimumnoziedznieku iekšējo motivāciju mainīties. „Daļa no viņiem -  un liela daļa - ar laiku vienkārši nogurst no tā dzīvesveida, kas viņam ir bijis agrāk. Kādā mirklī gribas pateikt, „Nē, viss, es gribu savādāku dzīvi, es šo vairāk turpināt negribu”,” par dzimumnoziedzniekiem saka Zavackis.

Savukārt cietumos, kuros nevar īstenot programmas dzimumnoziedzniekiem, Ieslodzījuma vietu pārvalde arī šos notiesātos iesaista citās resocializācijas programmās, kurās, piemēram, cenšas motivēt mainīt dzīvi, attīsta sociālās un saskarsmes prasmes.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti