Nepietiekama mehāniskā stiprība un neatbilstība ugunsdrošības prasībām – tādas ir divas negatīvās tendences, kas iezīmējušās publisko ēku apsekošanas laikā.
Kā galveno problēmu cēloni Būvniecības valsts kontroles birojā min nesakārtoto normatīvo regulējumu attiecībā uz publisko ēku apsaimniekošanu. Bieži vien īpašnieki un nomnieki atbildību noveļ viens uz otru, bet problēmas netiek novērstas.
Tur inspekcija konstatēja vēl dažādas apmeklētāju dzīvībai bīstamas vietas un ir pārliecināta – ja būtu paguvuši apsekot ēku pirms traģēdijas, nepalaistu garām arī vaļējo spraugu liftā. "Protams, mēs no savas puses neveiktu detalizētu tehnisku lifta pārbaudi. Mēs no savas puses būtu konstatējuši, ka lifts nav reģistrēts bīstamo iekārtu reģistrā, kā rezultātā nav šīs profesionālās pārbaudes no ekspertu puses, kā rezultātā eksperti nav konstatējuši atkāpes no normatīvo aktu prasībām un drošības. (..) Ja mēs būtu bijuši tur iepriekš, šo informāciju mēs būtu snieguši Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), un tas būtu reaģējis," saka Būvniecības valsts kontroles biroja direktors Pēteris Druķis.
Uzņēmuma, kurš savulaik veica renovācijas darbus, tostarp arī pacēlāja uzstādīšanu Varakļānu veselības aprūpes centrā, toreizējais vadītājs norāda – sprauga liftā, gan aizvērta, bijusi saskaņā ar projektu. Pieņemšanas brīdī viss bijis kārtībā, bet kas vēlāk nogājis greizi – vairās minēt. "Pirmdien aizbraucām uz objektu kopā ar būvvaldi, (..) kas konstatēja, ka lifts ir pilnīgā kārtībā (..)," norāda Druķis.
Līdzīgas situācijas, kur analogi objekti nav reģistrēti kā bīstamās iekārtas un attiecīgi pārbaudīti, Būvniecības valsts kontroles birojs konstatējis arī citās ēkās. Par to ziņots PTAC. Līdz šī gada beigām birojs plānojis pārbaudīt kopumā 2000 ēku visā Latvijā.
Gandrīz puse no Būvniecības valsts kontroles biroja vasaras periodā apsekotajām ēkām bijušas izglītības iestādes. Kopumā vairāk nekā 260: vismazāk no tām Latgalē – tikai 4%, visvairāk Rīgā, un lielākoties tās bijušas ekspluatācijai drošas.
Piemēram, foajē grīdas kapitālais remonts Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolai palīdzējis iekļūt starp tiem 7% apsekoto izglītības iestāžu, kuru stāvoklis novērtēts kā teicams. Bet arī tur Būvniecības valsts kontroles birojs devis uzdevumu – gada laikā salabot jumtu.
Lai arī 11% apsekoto izglītības iestāžu stāvoklis novērtēts tikai kā apmierinošs, Būvniecības valsts kontroles birojs devis atļauju visām skolām un bērnudārziem uzsākt jauno mācību gadu. Pārējās Latvijas izglītības iestādes plānots apsekot piecu gadu laikā.
