Viss ir apstājies, nekas nenotiek – tā par situāciju tiesu sistēmā sociālajos tīklos izteikušies ne vien procesu dalībnieki, bet arī juristi. Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone šādus apgalvojumus noraida.
Viņa uzsver: “Tiesas turpina darbu. Tieši tāpat kā policisti, kā mediķi - tiesas turpina strādāt. Galvenais mūsu uzdevums šajos apstākļos ir nodrošināt gan tiesu darba efektivitāti, gan nepārtrauktību.”
Kopš ārkārtējās situācijas sākuma Latvijas tiesas izskatījušais vairāk nekā 6000 lietas.
Taču aptuveni 4000 lietas tika noņemtas no izskatīšanas. Ņemot vērā, ka ārkārtējā situācija pagarināta līdz 12. maijam, daļu no tām varētu izskatīt rakstveida kārtā.
Taču Vilsone uzsver – pēc atgriešanās ierastajā ritmā tās lietas, kuru izskatīšana ārkārtas situācijas dēļ atlikta, tiks izskatītas prioritārā kārtībā.
Tiesas pārskatījušas procesu izskatīšanas formu, pēc iespējas pārejot uz lietu izskatīšanu rakstveidā. Mutvārdu tiesas sēdes notiek tikai lietās, kas saistītas ar nozīmīgu tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību. Arī tajās arvien biežāk tiek izmantota videokonferenču iespēja.
Piemēram, apcietinājumā esošie apsūdzētie vairs netiek konvojēti uz tiesu namu – viņi procesā piedalās attālināti caur video.
Taču – kā pārliecinājās LTV raidījums “Panorāma” – tas ne vienmēr darbojas. Brīdī, kad tiesas zālē būtu jāsākas kādas krimināllietas izskatīšanai videokonferences formātā, cietumā ir sabojājusies video aparatūra un sazināties ar apsūdzētajiem nav iespējams. Ekrāns ir melns un tiesas sēde nevar notikt.
Videokoferences formā tiesas sēdēs bez cietumā esošajiem var piedalīties arī eksperti un citu tiesu pārstāvji.
Advokātiem, prokuroriem un cietušajiem gan jāierodas klātienē, lai tiesa varētu pārbaudīt viņu identitāti.
Taču katram tiesas apmeklētājam pie ieejas jāparaksta apliecinājums, ka viņš nav Covid-19 riska grupā.
Apmeklētāji bez pamatota iemesla tiesu namos vairs netiek ielaisti. Arī dokumentus tiesu darbinieki vairs nepieņem klātienes formā, bet aicina tos atstāt pasta kastītē pie ieejas.
