„Nu grūti gāja, grūti gāja, lielākā daļa no nozīmētajām tiesas sēdēm nenotika…” saka Velta Zaļūksne, prokurore tā sauktajā bijušā Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica kukuļdošanas lietā. Tā Jūrmalas pilsētas tiesā nonāca jau pirms trim gadiem. Daudzas tiesas sēdes nav notikušas - slimojuši gan apsūdzētie, gan viņu advokāti, gan arī divas no trim tiesnesēm un bija arī citi sēžu atcelšanas iemesli. Tā nav vienīgā ieilgusī krimināllieta.
Divus gadus tiesā ir arī tā dēvētā Bērnu slimnīcas korupcijas lieta. Te valsts apsūdzību uztur prokurors Māris Leja: „Diemžēl tiesas noslodzes dēļ šī lieta tika zīmēta samērā reti, tagad mēs esam nonākuši šogad līdz vienai dienai mēnesī, nākamgad varētu būt divas dienas mēnesī.”
Prokurors Leja stāsta, ka izdevies uzsākt izmeklēšanu un nopratināt divus lieciniekus no 30. Vēl lietā ir arī astoņi apsūdzētie. Var tikai iedomāties, cik dienas vai precīzāk - mēnešus varētu ilgt tiesu debates, kamēr visi paspēs izteikties. Leja ir gluži drošs - ja tiesnesis sēdes nozīmētu reizi nedēļā nevis mēnesī, iespējams, spriedums būtu gada laikā. Tagad būs jāgaida krietni ilgāk. „Konkrētajā gadījumā es nevaru pārmest tiesnesim, ka viņš slinkoja vai tamlīdzīgi, mēs šo jautājumu jau esam apsprieduši, ir rakstīta vēstule tiesu priekšsēdētājam par lielo noslodzi,” skaidro prokurors.
Bērnu slimnīcas lietu skata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa. Arī Tieslietu ministrijai ir zināms, ka Rīgā vidējā tiesnešu noslodze ir krietni lielāka nekā reģionos. Tāpēc ministrija kā vienu no jaunās politikas iniciatīvām prasījusi arī papildus piecas tiesneša amata vietas Rīgas pilsētas priekšpilsētu tiesās.
Citās lietās prokurors Leja identificējis vēl vienu cēloni ilgai skatīšanai tiesās - tā ir advokātu taktika. „Brīžiem tiek izteikti neizprotami lūgumi, pēdējā brīdī tiek lūgts aicināt kādus lieciniekus, kur nebija šķēršļu nosaukt daudz, daudz agrāk. Protams, tas rada šaubas, vai šāda taktika nav vērsta tikai uz to, lai tikai paildzinātu lietas izmeklēšanu,” pauž Leja.
Prokurors piebilst - jāņem vērā, ka tagad likumā ierakstīta norma, ka saprātīgu termiņu neievērošanas dēļ var mīkstināt sodu.
Ievieš lietu vidējo izskatīšanas termiņu
Lai darītu tiesu darbu efektīvāku un tiesu termiņus īsākus, likumā "Par tiesu varu" iestrādāti vairāki instrumenti. Piemēram, 1.septembrī stājas spēkā grozījumi, ka pirms katra kalendārā gada sākuma tiesu priekšsēdētājiem jāizstrādā un jāapstiprina vidējo lietu izskatīšanas termiņu standarts. Pret to gan kritiski noskaņots Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs: „Es atļaušos personīgi nosaukt zināmā mērā par pseido pasākumu. Pašā likuma tekstā jau ir ierakstīts, ka šos termiņus - vidējos standartizētos termiņus lielā mērā nosaka, izvērtējot tātad resursus.”
Pēc Bičkoviča domām, termiņi ir atkarīgi no tiesas iespējām - no tiesnešu skaita, tiesas tehniskā nodrošinājuma un citiem apstākļiem. „Varbūt nebūs īsti pareizs salīdzinājums, bet, ja man kā vienas poliklīnikas galvenajam ārstam liktu uzlikt lielu plakātu, ka mūsu slimnīcā konkrētu diagnozi - saslimšanu vidēji ārstē piecās dienās, tas taču nenozīmē, ka visi cilvēki, kas atnāks ar šādu diagnozi piecās dienās būs veseli,” skaidro Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Bičkovičs uzskata, ka tiesu termiņi nepadodas striktai definēšanai. Savukārt Tieslietu ministrijas pārstāve Inita Ilgaža uzsver šā jaunā pienākuma priekšrocības: „Patiesībā lietu izskatīšanas termiņa standarts ir instruments tiesas priekšsēdētāja rokās, tas ir kā atskaites punkts, kā konstatēt, kura lieta ir ieilgusi.”
Tas nozīmē - tiesas priekšsēdētājam būtu jāzina, cik un kādas lietas viņa tiesā uzskatāmas par ieilgušām un tām jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tieslietu ministrija turpmāk no tiesu priekšsēdētājiem sagaida lielāku kontroli pār tiesu termiņiem. „Mēs viņam faktiski dodam instrumentus, kādā veidā viņš ir tiesīgs iesaistīties lietu izskatīšanas organizēšanā. Proti, viņam ir tiesības iepazīties ar tiesneša tiesvedībā esošo lietu. Ja viņš konstatē, ka tiesneša plānotie procesuālo darbību termiņi nenodrošina lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā, viņam ir tiesības uzdot tiesnesim mainīt šos termiņus. Viņš stāv blakus, viņš nevada šo procesu, bet viņš ir blakus, lietas kursā, viņam ir pilnvaras pārraudzīt, kā lieta tiek virzīta,” norāda Ilgaža.
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Nacionalā apvienība) stāsta, ka Tieslietu ministrija arī iepazinusies ar situāciju konkrētās tiesās un nevarētu teikt, ka kādas tiesas izceltos termiņu ziņā. „Stāvoklis tomēr nav tāds, ka ir atsevišķas izņēmuma tiesas, kur ir kāds redzams negatīvs piemērs. Visā valstī stāvoklis ir diezgan līdzīgs. Vienmēr ir vajadzīgs darbs pie tā, lai būtu vienāda tiesību piemērošanas politika, un šis darbs nekad neapstāsies,” saka Bordāns.
Tiesu termiņi līdzīgi ES vidējiem
Kopumā Latvijas tiesu termiņi ir vidējā līmenī citu Eiropas Savienības valstu vidū. Šāgada pirmajā pusgadā krimināllietām pirmās instances tiesās vidējais termiņš bija aptuveni 2,5 mēneši, savukārt apelācijas instances tiesā - divi mēneši.
Tiesu termiņus ir izdevies īsināt, atzīst Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja Sandra Strence. „Bet te vienmēr ir jāliek lielais komats, jāskatās, kas ir lietas dalībnieki. Ja tie ir kādi, kas dzīvo ārpus Latvijas, tad tur ir uzreiz citi termiņi. Bet tā nav standartsituācija. Kad prāvnieki ir mūsu cilvēki, un ja runājam par krimināllietām - ja apsūdzētās personas ir daudzmaz pie labas veselības un nesavārgst katru reizi, kad ir saņemts aicinājums uz tiesu. Tādiem cilvēkiem, kuriem interesē un kuri vēlas, lai viņu lietu izskata, plus mīnus sešu laikā viņus apkalpojam,” norāda Strence.
Tiesas un arī prokuratūras atzīst, ka tiesvedības gaitai ir tiešs sakars ar lietā iesaistīto cilvēku veselības stāvokli. Tas nereti atturējis apmeklēt tiesas sēdi. „Līdz šim diezgan brīvi varēja nenākt uz tiesu, pašreiz ir izdarīti grozījumi darbnespējas lapu izsniegšanas kārtībā,” ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atsaucas uz grozījumiem valdības noteikumos. Tagad ārsts vairs nevar vienpersoniski izsniegt darbnespējas lapu uz 45 dienām, vien uz 30.
Domā par efektīvākiem instrumentiem
Taču valsts iestādēm padomā ir arī citas izmaiņas. Pie tām šobrīd strādā Tieslietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju. „Piemēram, ar salauztu roku arī izsniedz darbnespējas lapu, jo es nespēju pildīt savus tiešos amata pienākumus - strādāt ar datoru. Bet tas nenozīmē, ka es nevaru aiziet uz tiesas sēdi,” atzīmē Tieslietu ministrijas pārstāve Ilgaža. Viņa iepazīstina ar apsvērto risinājumu - tiesas sēdes varētu neapmeklēt tikai tad, ja ir ārsta izraksts, kas skaidri pasaka - nozīmēts mājas vai slimnīcas režīms.
Par tiesām un slimošanu savukārt ģenerālprokurors Kalnmeiers atceras, ka kādreiz bijušas pat kuriozas situācijas: „Kāda tiesas lieta tika atlikta, jo apsūdzētā persona paziņoja, ka viņa jūtas slikti un dodas uz poliklīniku. No poliklīnikas tika pieprasīta uzziņa un tika saņemts sekojošs aptuveni tuvu tekstam - persona griezās poliklīnikā ar sūdzībām, ka iepriekšējā dienā ir daudz lietojusi alkoholiskus dzērienus un ka viņai ir slikti. Un vēl piebilde - aizgāja nesamaksājusi.”
Tieslietu ministrija izstrādājusi arī citus instrumentus efektīvākam tiesu darbam. Piemēram, no septembra ieviests tiesu elektroniskais kalendārs. Tajā aizņemtos datumus var atzīmēt. Tad tiesnešiem ir vieglāk nozīmēt tiesas sēdes. Drīz sistēmā iesaistīsies arī prokurori.
Ilgo tiesu termiņu problēma ir būtiska, atzīst arī Tiesībsarga birojā, kur regulāri saņem sūdzības no ieslodzītajiem. „Vienkārši cilvēks gaida desmit, vienpadsmit mēnešus, kamēr tiks izskatīta viņa lieta. Lielākajā daļā lietu nenotiek nekādas darbības. Vienkārši cilvēks gaida, kad pienāks viņa rinda, kad skatīs konkrēto lietu,” saka Tiesībsarga biroja pārstāve Inita Piļāne. Viņa arī norāda, ka lielākā problēma šobrīd ir Augstākās tiesas palātā - apelācijas instancē. Apcietinātajiem, kas gaida tiesu, tiesību loks ir krietni šaurāks nekā notiesātajiem. Piemēram, viņi nevar iekļauties resocializācijas pasākumos.
Šo problēmu apzinājusi gan Tieslietu ministrija, gan arī Augstākā tiesa. Tās priekšsēdētājs Bičkovičs saka: „Situācija ir tāda, var teikt - izņēmuma situācija. Šobrīd Augstākā tiesa atrodas reformas procesā, kuras rezultātā savu darbību pārtrauks divas palātas, kurš šobrīd darbojas kā apelācijas instances tiesa - Krimināllietu tiesu palāta un Civillietu tiesu palāta.”
Kā atgādina Bičkovičs, likumā jau pieņemti grozījumi, paredzot, ka Augstākā tiesa būs tikai kasācijas instance un Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta darbosies tikai līdz nākamā beigām. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns norāda, ka darbs pie efektīva tiesu darba turpinās, taču uzsver - tiesas termiņš nedrīkst būt vienīgais kritērijs. „Mana pārliecība ir tāda, ka tiesas mērķis ir taisnīguma sasniegšana, un tas ir galvenais rādītājs. Un, protams, taisnīgums ietver sevī arī saprātīgus termiņus, kādos lieta tiek izskatīta. Bet ir nejēdzīgi panākt, ka lieta tiek izskatīta pirmajā instancē ātri un pēc tam tajā tiek atklātas kļūdas, otrajā instancē arī ātri un tad atkal tiek kļūdas atrastas,” saka ministrs.
