Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Pašvaldības aktīvi ņem kredītus izdzīvošanai un attīstībai

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Stāvparki Rīgā: Pirmā un vienīgā šādas stāvvietas ideja izgāzusies

Tiesu reformas beigas: kā pārmaiņas redzamas Rīgā?

Pagājušā gada beigās bija jānoslēdzas tiesu reformai. Ar tās palīdzību bija plānots apvienot vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Šajā jaunajā teritorijā turpina darboties līdzšinējās tiesas. Tas darīts, lai paaugstinātu tiesu darbības efektivitāti un racionālāk izmantotu tiesu resursus. Piemēram, ātrāk izskatītu lietas, izmantotu videokonferences priekšrocības.

Piemēram, kā izskatās reforma Rīgā? Ja agrāk galvaspilsētā bija deviņas rajona tiesas un Rīgas apgabaltiesa, tad pēc reformas - četras rajona tiesas un apgabaltiesa. Taču tās ir izkaisītas deviņās dažādās adresēs. Kā tagad tiesas organizē savu darbu?

Latgales priekšpilsētas tiesas divās zālēs – katrā 185 tiesas sēdes

Tiesu administratīvo darbu organizē un nodrošina Tiesu administrācija – tā plāno tiesu budžetu, gādā par to infrastruktūru, nodrošina ar tehnoloģijām, kas atvieglo tiesu darbu, un dara citas lietas. Latvijas Radio lūdza informāciju par tiesu ēku noslodzi Rīgā, lai noskaidrotu, vai visas tiesu zāles ir vienādi noslogotas.

Apkopotie dati rāda, ka pērnā gada pēdējos trīs mēnešos Latgales priekšpilsētas tiesā kopumā notikušas 2237 sēdes. Visnoslogotākās bija divas zāles, katrā novadītas 185 tiesas sēdes.

Vismazāk sēžu bijis 249. zālē – 14. Taču tā ir viena no tām tiesas zālēm, kurā ir videokonferenču iekārta un tajā tiek skatītas lietas videokonferences režīmā.

Piemēram, lai nevajadzētu apcietināto vest no cietuma uz tiesu, likt viņam tur nīkt, barot viņu, izmanto videokonferenci. Cilvēks kopā ar advokātu sēž speciālā cietuma kamerā, un tiesa attālināti viņu iztaujā.

Uz jautājumu, vai var teikt, ka tiesnesis 155. zālē ar tajā novadītām 57 sēdēm ir strādājis mazāk nekā tiesnesis 348. zālē, kur ir notikušas 185 sēdes, Tiesu administrācijas Tiesu iestāžu informācijas sistēmas nodaļas vadītāja vietniece Madara Šteinerte sniedz noliedzošu atbildi: "Šāds apgalvojums nebūtu objektīvs, jo mēs nezinām tos apstākļus. Apstākļi šīm skaitliskajām atšķirībām var būt dažādi. Pirmkārt, kādas lietu kategorijas tiesneši skata. Ir lietas, kuras vairāk skata rakstveida procesā, ir lietas, kuras vairāk tiesa sēdēs skata. Tas ir tāda lieta kā lietu sarežģītība."

Iespējams, tiesnesis ir bijis ar slimības lapu. Kā arī ir tiesneši, kuriem nav savas zāles, tāpēc viņš savas lietas var skatīt dažādās tiesu zālēs, nebūt piesaistīts kādai konkrētai.

Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Daiga Grāve piebilst: "Ir tiesneša noslodze un zāles noslodze. Un tās ir divas dažādas lietas. Tas, kas tur parādās kā zāles noslodze, tas neattiecas uz kaut kādu vienu konkrētu tiesnesi. Nav tas tiesnesis vai tas tiesnesis, tur var būtu divi, trīs. Visas zāles noslodze kā tāda [rāda], cik tā ir racionāli izmantota."

Var arī būt tā, ka vienu lietu izskata vairāki tiesneši. Tā ir ar sarežģītām krimināllietām. "Tā kā "Maximas" lietai ir piesaistīti nevis viens, bet vairāki, līdz ar to viņiem parādās skaitliski, ka viņiem it kā nav slodzes. Bet viņi ir nodarbināti visi šajā lietā," skaidro Grāve. Šādos gadījumos tiesā paši organizē savu darbu. Vai nu tiesneši vispār nepiedalās jaunu lietu sadalē, vai arī viņiem dod vieglākas kategorijas lietas.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā visvairāk sēžu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir izvietota divās adresēs – Abrenes ielā kopā ar Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģiju un vecajā administratīvās tiesas ēkā Jēzusbaznīcas ielā. No četrām Rīgas tiesām šajā noticis visvairāk tiesas sēžu – 3602.

"Zinu, ka arī šeit nav katram tiesnesim sava zāle. Tad tur tiek izmantotas arī citas telpas, Rīgas apgabaltiesas [zāles]," stāsta Šteinerte.

Viņa saka, ka likums arvien biežāk ļauj lietas skatīt rakstveida procesos. Tātad tiesnesim zāli nevajag, darbs notiek kabinetā. Līdz ar to nākotnē, iespējams, katram tiesnesim nevajadzēs savu zāli, kur lietu skatīt mutveida procesā. "Līdz ar to es neteiktu, ka tā ir problēma, tas, ka katram tiesnesim nav savas zāles. Varbūt tāda neērtība. Bet tā noteikti ir risināma," piebilst Šteinerte.

Grāve saka, jau notiek reformu process – tiesu ēkās mēģina integrēt zemesgrāmatas tiesnešus. Tas nozīmē, ka nebūs jāmaksā noma par zemesgrāmatu tiesnešu telpām.

"Jo ar šī gada vidu zemesgrāmatu tiesnesis būs pilntiesīgs tiesas tiesnesis. Viņam, pārceļoties uz tiesu, neizveidos savu zāli. Pārceļot tādu tiesnesi uz tiesas ēku, atbrīvosies visas tās telpas, tiks pārtraukts nomas līgums ar iznomātāju. Tāds piemērs mums ir Kuldīga. Kuldīgas zemesgrāmata no pašvaldības ēkas ir pārcēlusies uz tiesas ēku, un tagad atrodas viss vienā ēkā," stāsta Grāve.

Iepreikš aplūkotie dati rāda, ka tiesnešiem nav nepieciešama katram sava tiesas zāle.

"Man šī statistika, kad es uz viņu skatos, es vienkārši gūstu pārliecību, ka, ja Latgales priekšpilsētas tiesa ar savu zāļu noslodzi spēj tikt galā un viņai nav tiesas sēdes, kas nav nodrošinātas ar zāli, tātad arī citi var pakārtot savu darbu un noslogot zāles pienācīgi, atbilstoši, un līdz ar to nav jāpaģērē, ka katram vajadzīga sava zāle. Līdz ar to mēs varam tiesas padarīt kompaktākas," vērtē Tiesu administrācijas Materiāltehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Grāve.

Protams, tiesa ēkās nevar atrasties citas iestādes, piemēram, kurpnieka darbnīca. Taču ar zemesgrāmatām tā var darīt. Grāve stāsta, tas jau notiek.

Pērn Valkas zemesgrāmatu nodaļa pārcelta uz tiesu. Šogad uz tiesu pārcelta Kuldīgas zemesgrāmata. Vēl šogad pārcelšanās uz tiesas ēkām spīd Balvu un Cēsu zemesgrāmatām.

Rīgas apgabaltiesā katram tiesnešu sastāvam sava zāle

Rīgas apgabaltiesā Brīvības ielā skata apelācijas civillietas. Tiesas Civillietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Līga Blūmiņa stāsta: "Mums darbs ir nodrošināts tā, ka vienam sastāvam ir katram sava zāle. Viņi ar to var rēķināties. Viņiem nav jāskatās, vai kāds cits tiesnesis nav nozīmējis tajā pašā laikā. Nu, ja gadījumā tā ir, tad vienmēr var atrast kādu citu zāli."

Rīgas apgabaltiesā izskata, piemēram, strīdus par uzturlīdzekļu piedziņu, par laulības šķiršanu. Te strādā 37 tiesneši. Katru apelācijas lietu viņi skata trijatā. Tātad – 12 sastāvi.

Blūmiņa rāda darba grafiku pusgadam. Ar melnu iekrāsots laiks, kad konkrētais sastāvs strādā tiesas zālē, baltu – kad dara citus darbus. Piemēram, raksta spriedumus vai gatavojas jaunas lietas izskatīšanai. Neskatoties uz to, ka šobrīd tiesā norit remonts, tiesnešiem Brīvības bulvārī nav jāgaida rindā uz zālēm. Vietas pietiek.

Tiesas lielākā ir 113. zāle jeb tā dēvētā Laventa zāle. Tā atrodas ēkas pirmajā stāvā pretim ieejai, un tajā pirms daudziem gadiem skatīja "Bankas Baltijas" šefa Aleksandra Laventa krimināllietu. Viņu tiesāja par bankas novešanu līdz bankrotam. Tāpēc tautas valodā zāle nokristīta viņa vārdā. Lielajā zālē skata lietas, kurās ir daudz dalībnieku. Notiek arī sapulces, tiesnešu mācības.

"Tas darbs tiek organizēt, sūdzēties nevaram. Es domāju, ka Rīgas apgabaltiesas kriminālkolēģijai arī nav problēmas ar zālēm," rezumē Blūmiņa.

Apgabaltiesas krimināllietu kolēģija atrodas tiesas namā Abrenes ielā. Vēsturiski šajā ēkā atradās vairākas tiesas. Nu tajā strādā divas, arī Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Reformas rezultātā tajā apvienotas trīs tiesas – senāk reorganizētā Centra tiesa, kā arī Ziemeļu rajona tiesa. Tā ir lielākā tiesa Rīgā. Tā atrodas arī Jēzusbaznīcas, ne tikai Abrenes ielā.

Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiesneši dalās ar zālēm

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā skata gan krimināllietas, piemēram, slepkavības, gan civilstrīdus. Ivetas Krēvicas vadītās tiesas zāles izvietotas daļā ēkas otrajā un trešajā stāvā un visā ceturtajā stāvā. Katram tiesnesim savas tiesu zāles nav.

"Tiesneši ar zālēm dalās. Protams, būtu ļoti labi, ka katram tiesnesim būtu tā zāle, jo mums ir šobrīd tā, ka praktiski tiem tiesnešiem, kam nav piesaistītas zāles, no rīta sekretāre apzvana, meklē, kurā zālē būs brīvs," stāsta Krēvica.

Nav tādu situāciju, ka tādēļ lietas izskatīšanu atliek, saka Krēvica. Ar apgabaltiesu ir laba sadarbība. Ja rajona tiesai zāles ir aizņemtas, tad sekretāre vēršas pie kaimiņiem.

Bet ir īpaši gadījumi, kad rindā nākas gaidīt. Tā ir ar ēkas lielāko – 32. zāli. Tajā savulaik skatīta vērienīgā digitālās TV krimināllieta. Tajā joprojām četras reizes nedēļā skata tā dēvēto Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllietu. Šī zāle pieder Rīgas apgabaltiesai, kas arī atrodas šajā ēkā. Un, ja vajag, Vidzemes priekšpilsētas tiesa lūdz ļaut to izmantot.

"Bet attiecīgi 32. zāle ir ļoti noslogota pašai apgabaltiesai. Mums šobrīd tiesas lietvedībā arī ir ļoti liela lieta, nu tad viņi mēģina saskaņoties ar apgabaltiesu, kad varētu iet tajā zālē," teic Krēvica.

Viņa runā par vērienīgo maksātnespējas administratoru krimināllietu. Tajā uz apsūdzēto sola sēž bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un vēl desmit cilvēki. Tiesnesis mēģina sarunāt zāli, kurā tagad skata Lemberga lietu.

"Protams, varētu raitāk skatīt. Tā zāle, kas mums ir lielākā, protams, ja būs nepieciešamība, tad mēģinas arī tajā saspiesties," saka Krēvica.

Protams, tās ir izņēmuma situācijas, tomēr Krēvica atzīst, priecātos, ja situācija ar vietām būtu labāka.

Avots: Tiesu administrācija

Valsts kontrole: Jāskatās, cik daudz tiesu nami vajadzīgi

Tiesu darbu dažādos griezumos ir vērtējusi arī Valsts kontrole. Revidēja, vai tiesas strādā efektīvāk.

"Tas viens no pasākumiem, ar ko tika saistītas diezgan ielas cerības, bija tā saucamā tiesu teritoriju reforma, kas diezgan plaši tika reklamēta arī no bijušā tieslietu ministra puses. Visur gāja tā kā tāds veiksmes stāsts. Tas, ko mēs savā revīzijā redzējām, ka principā mēs vēl neizjūtam tādu ļoti pozitīvu efektu no tā," atklāj Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa.

Valsts kontrole jau iepriekš aicināja rūpīgi šis reformas rezultātus izvērtēt, kā arī tālāko tiesu attīstību plānot.

"Ilgtermiņā mums būtu jāraugās tādā veidā, cik mums ir nepieciešami tiesu nami. Mēs redzam, ka reformas rezultātā ir izveidojušās dažādas struktūras. Tiesu nami, tiesu reģionālās strukturvienības. Tas, ko mēs revīzijā teicām, ka šī pirmās instances tiesa, tas modelis ir ļoti sadrumstalots. Pilnīgi iespējams, ka šodienas situācija ir tāda, ka mēs nevaram vienkārši nocirst un kaut ko samazināt. Bet tas mums noteikti ir jāplāno," saka Valsts kontroles pārstāve.

Grīnhofa atgādina, ka iedzīvotāju skaits un blīvums samazinās, ir pieteikta reģionālā reforma. Proti, iespējams, nākotnē cilvēku būs mazāk un nevajadzēs daudz tiesāties.

Jau šobrīd problēmu ar tiesu pieejamību Valsts kontrole nav manījusi. Tiesnešu darba slodzi ietekmē citi aspekti. Tādi gadījumi kā, piemēram, vērienīgā Zolitūdes traģēdijas krimināllieta, kuru sākotnēji lielā dalībnieku skaita dēļ nācās skatīs Ķīpsalas izstāžu zāle, ir retums. Katram izņēmumam nevar sagatavoties.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti