Lielākoties Latvijas vēlēšanu sistēma darbojas labi, uzskata Sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka. Viņa par diskusiju vērtu tematu nākotnē sauc atvērtos sarakstus vēlēšanās. „Kad cilvēkam, kurš izdara izvēli vēlēšanās, ir iespēja sakombinēt no dažādu partiju kandidātiem,” saka Kažoka.
Viņa arī uzskata, ka, piemēram, kādās atsevišķās pašvaldību vēlēšanās jāizmēģina elektroniskās vēlēšanas: „Lai līdzīgi kā Igaunijā līdz pat vēlēšanu dienai cilvēkiem būtu iespējas nobalsot arī attālināti un pēc tam, ja viņi to vēlas, mainīt savu balsi vēlēšanu iecirknī. Lai tas viss būtu droši un neraisītu bažas par vēlēšanu sistēmas uzticamību.”
Galvenais ieguvums būtu iespēja vienkāršā veidā nobalsot cilvēkiem, kas vēlēšanu dienā ir ārpus Latvijas. Tāpat šī sistēma noņemtu gandrīz visus šķēršļus jaunākai paaudzei, kas vēlēšanās sevišķi aktīvi nepiedalās, uzskata Kažoka.
Tikmēr Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors Andris Ambainis Centrālās vēlēšanu komisijas konferencē uzsver dažādus drošības riskus interneta balsošanai, ko nav vienkārši risināt. Citu valstu pieredze esot raiba.
„Mums acu priekšā ir igauņu piemērs, kur interneta balsošana notiek kopš 2005.gada.” Uz Igaunijas drošības risinājumiem šajā jautājumā Ambainis raugās kritiski.
„Ir Šveice, kur dažāda līmeņa vēlēšanās interneta balsošana ir notikusi no 2009. līdz 2018.gadam. Šobrīd drošības apsvērumu dēļ apturēts. Ir Austrālija, kur provinces līmenī tas notiek kopš 2011.gada. Drošības eksperti ir vērsuši diezgan nežēlīgu kritiku pret viņiem, viņi turpina,” norāda Ambainis.
Viņš atsaucas arī uz ASV zinātnieku pērnā gada secināto: „Viņi uzskata, ka šobrīd internetu nevajadzētu izmantot balsojumu nodošanai. To nevajadzētu darīt arī nākotnē, līdz tiek nodrošinātas ļoti robustas garantijas par drošību. Un tajā pašā laikā viņi uzskata, ka būtu jāatbalsta pētniecība par iespējām tādas garantijas sasniegt.”
Drošība ir nopietns pretarguments, atzīst “Providus” vadītāja Kažoka: „Bet vienlaikus man šķiet, ka drošības apsvērumus nevajag pārspīlēt. Ja būtu iespējas nobalsot elektroniski kaut vai līdz vēlēšanu dienai, bet ne pašā vēlēšanu dienā, es domāju, ka tas lielā mērā, teiksim, to drošības argumentu noņem no galda.”
Par drošības riskiem saistībā ar IT risinājumu izmantošanu runā arī Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Kristīne Bērziņa. Taujāta par tuvākajiem plāniem, viņa norāda, ka aizvien nav laba veida piedalīties Saeimas vēlēšanās cilvēkiem, kuriem ir tikai ID kartes.
Bērziņa uzsver vajadzību savlaicīgi vienoties par elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru: „Principā šis pats mehānisms pildīs to principu, ko iepriekš pasu spiedogi. Atnākot uz iecirkni, ja jums jau pasē spiedogs, jūs vairs nevarat nobalsot. Šajā gadījumā, ja jums elektroniskajā tiešsaistes reģistrā būs atzīme, ka jūs jau esat nobalsojis, jūs vairs nevarēsiet nobalsot. Tie cilvēki, kuriem ir ID kartes pie šī brīža pieredzes, viņiem vajadzēja izņemt vēl vēlētāja apliecības. Protams, tur jābūt ļoti motivētam cilvēkam, ja viņš grib piedalīties vēlēšanās.”
Līdz Saeimas vēlēšanām palikuši 33 mēneši. Un ir būtiski izdiskutēt šo jautājumu savlaicīgi, norāda Bērziņa.
Pretējā gadījumā risinājumu nevarēšot ieviest kvalitatīvi.
