Vides piesārņošana un zvejas pārkāpumi ir aktuāla problēma Latvijā. Policijā norādīja, ka to apstiprina lielais iedzīvotāju sūdzību, policijas pieņemto administratīvo pārkāpumu lēmumu skaits un Valsts vides dienesta atklāto pārkāpumu skaits. Smags kaitējums vai būtisks risks apkārtējiem ir krimināli sodāms noziegums.
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) 2022. gadā vides noziegumu izmeklēšanu ir izvirzījusi par prioritāti. Lai sekmīgi īstenotu noziegumu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības, kopš 2019. gada ir attīstīta cieša sadarbība starp ENAP, Valsts vides dienestu (VVD) un Latvijas Republikas Prokuratūru, lai veidotu jaunu pieeju izmeklēšanas un tiesvedības praksē.
Diskusijas dalībnieki:
- ENAP 2.nodaļas priekšnieks Vitālijs Polovinskis;
- VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga;
- Daudznozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Antra Sprudzāne;
- Vides pārvaldības pakalpojumu sniedzēja SIA “VentEko” valdes locekle Arta Bažovska;
- RSU Aroda un vides medicīnas katedras Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Diskusijas dalībnieki informē par privātpersonu un juridisko personu vides pārkāpumu tendencēm, lielākajiem pārkāpumiem un to ietekmi uz veselību. Tāpat eksperti sniedz skaidrojumu par fizisku un juridisku personu darbībām, ko iedzīvotāji, iespējams, pat neuzskata par vides noziegumiem.
VVD statistika uzrāda, ka 2021. gadā visvairāk iedzīvotāji sūdzējās par gaisa piesārņojumu. Lai gan šī tendence ir visvairāk jūtama vasaras sezonā, arī apkures sezonas laikā tā saglabājas augsta. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad tiek izteiktas sūdzības par smakām no rūpnieciskās darbības vai lauksaimniecības zemju mēslošanas. Pateicoties iedzīvotāju aktīvajai ziņošanai, administratīvie pārkāpumi pagājušajā gadā visvairāk tika konstatēti atkritumu jomā - tie veido 37% no visiem vides pārkāpumiem. Piesārņojums, piemēram, pretlikumīga neattīrītu notekūdeņu novadīšana veido pat 30%, bet zvejas pārkāpumi – 28%.
Fiziskām personām visvairāk vides noziegumu sodi tika piemēroti par makšķerēšanu – 642 personām. Tomēr eksperti norāda, ka gan fizisku, gan juridisku personu gadījumos vides noziegumu sodu daudzums saglabājies vienlīdz augstā līmenī. Arvien pieaug aktualitāte saistībā ar pārkāpumiem atkritumu un notekūdeņu jomā.
Lai vides noziegumu skaits mazinātos, ir nepieciešams veicināt iedzīvotāju un atbildīgo iestāžu sadarbību. Diskusija aizsāks preventīvu darbu, lai iedzīvotāju neziņa par likumpārkāpumu nebūtu iemesls kaitniecīgai rīcībai pret vidi, kā arī savu un apkārtējo veselību.
