Saeimas vēlēšanas

12.Saeimas vēlēšanas. Ziņu speciālizlaidums

Saeimas vēlēšanas

Vēlēšanas 2018. Partija fokusā. Sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa". Partija fokusā

Vēlēšanas 2018. Partija fokusā. "Attīstībai / Par". Partija fokusā

«Partija fokusā»: «Attīstībai/Par!»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Izvēloties dzelteno krāsu un liberālas vērtības, “Attīstībai/Par!” sarakstu izveidoja trīs partijas: “Latvijas attīstībai”, “Kustība “Par!” un “Izaugsme”. Starp deputātu kandidātiem ir gan politiķi ar visai pamatīgu pieredzi, lielākoties – nākuši no “Vienotības” rindām, gan absolūti jaunpienācēji politikā, tai skaitā uzņēmēji un dažādu nozaru eksperti.

Visas partijas veidotas salīdzinoši nesen. Redzamākā uz politikas skatuves bijusi “Latvijas attīstībai”. To pirms sešiem gadiem, sākumā vēl kā biedrību, izveidoja partiju “Jaunais laiks” pametušie politiķi, tai skaitā - tās bijušie līderi Einars Repše un Edgars Jaunups, kā arī daļa no sponsoriem.

Jaunups aizvien ir ietekmīga figūra “Latvijas attīstībā” (valdes loceklis). Kopā ar viņu arī vairāku naudīgu sfēru lobētāja Baiba Fromane, kuras karjera politikā aizsākās tieši kopā ar Repši un Jaunupu. Viņa pārstāvējusi gan ātro kredītu biznesa, gan būvniecības uzņēmumu intereses. Savukārt basketbola kluba “VEF Rīga” vadībā Jaunups un partijas preses sekretāre Laila Spaliņa ilgi rokrokā strādājuši ar skandālos un kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu.  

Ne Jaunups, ne Fromane vēlēšanās nekandidē, bet tas nemazina viņu ietekmi uz šīs partijas veidoto politiku.

Partijai “Latvijas attīstībai” visdāsnākie ziedojumi nākuši no Ventspils tranzītbiznesā strādājošā Olafa Berķa ģimenes loka un tam pietuvinātā Edgara Čeporjus. Pavisam partijai atvēlējuši 198 221 eiro.

“Tas nav nekāds brīnums, ka gan Olafs Berķis, gan viņa ģimenes locekļi ir ziedojuši mums un atbalstījuši mūs. Viņiem ir arī publiski jautāts, kāpēc viņi to dara – viņi atbalsta mūsu ideoloģiju, atbalsta mūsu pozīcijas un vēl mums veiksmes, un tas ir veids, kā viņi to dara – ar ziedojumu palīdzību,” aprīlī skaidroja partijas "Latvijas attīstībai" valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.

Partija “Kustība Par!” dibināta vien pērn rudenī. Arī starp tās pamatu licējiem – vairāki redzami “Vienotības” biedri. No tiem šobrīd partijas vadībā palikusi Ilze Viņķele.

Partiju vada savulaik Valda Zatlera Reformu partijas virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Neilgi pirms kandidātu sarakstu iesniegšanas kā viens no līderiem partijai pievienojās vēl viens “Vienotības” biedrs, Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks.  

“Ja es redzu, ka mana partija ir vai nu negribīga vai nespējīga tos mērķus sasniegt vai to politiku īstenot, tad acīmredzot cits ceļš nepaliek. Es vairs neesmu jauns politiķis – es nezinu, cik ilgi es būšu Latvijas politikā, bet es gribētu to izmantot, lai šos jaunos cilvēkus, kuriem es ticu, ievestu Latvijas politikā,” jūnijā klāstīja apvienības “Attīstībai/Par!” deputāta kandidāts Artis Pabriks.

Lai cik skaisti neskanētu saukļi, apvienošanās vienā sarakstā ar partiju “Latvijas attīstībai” nozīmē arī to, ka “Kustība Par!” ir pietuvojusies tai politikai, kuru pati deklarējusi kā nevēlamu: ar aizkulišu spēlētājiem un ietekmīgiem finansētājiem.

“Es arī neredzu citu partiju, kas vislabāk var pārstāvēt liberāli demokrātiskās vērtības, kuras tiešām Latvijā ir apdraudētas, kuras var nebūt pārstāvētas nākamajā Saeimā vispār,” martā stāstīja apvienības “Attīstībai/Par!” deputāta kandidāts Ainārs Dimants.

Trešā apvienības daļa ir partija “Izaugsme”. Tā dibināta pirms pieciem gadiem, taču uz politiskās skatuves īsti nav bijusi pamanāma. Partijas līderis ir ārsts, kardiologs Andris Skride.

Ne “Latvijas attīstībai”, ne “Izaugsme” iepriekšējās vēlēšanās neieguva pat viena procenta vēlētāju atbalstu, bet “Kustība Par!” tobrīd pat vēl nebija dibināta.

SKANDĀLI

Apvienības “Attīstībai/Par!” deputātu kandidāti nav izgaismojušies tādos skandālos, kas būtu saistīti ar smagiem noziegumiem. Partiju tēlu pabojājusi vairāku biedru staigāšana starp partijām vai pat acīmredzamā vēlme atrast izdevīgāko starta punktu uz vēlēšanām.  

"Kustības “Par!"” tēlu tās pagaidām īsajā mūžā paguva sabojāt tieši vairāku biedru straujās pārvietošanās starp partijām. Kad “Par!” valde lēma, ka uz vēlēšanām nestartēs kopā ar “Vienotību”, kustības biedriem, esošās Saeimas deputātiem, bija arī jāatstāj “Vienotības” Saeimas frakcija. Taču deputāti tam nepiekrita. Līdz ar to Ints Dālderis, Andrejs Judins un Aleksejs Loskutovs jau drīz pēc aiziešanas uz “Par!” atkal atgriezās “Vienotības” klēpī.

Dzirksteles savulaik uzliesmojušas arī starp apvienotā saraksta divu partiju līderiem – Danielu Pavļutu un Juri Pūci. Laikā, kad Pavļuts bija ekonomikas ministrs, Pūce turpat bija valsts sekretārs. Pavļuts mēģināja panākt, ka Pūcem jāatstāj šis amats.

Drīz pēc Zolitūdes traģēdijas Pūce pats iesniedza atlūgumu. Tas gan bija saistīts ar faktu, ka Pūces sievas pārstāvētā biedrība “Ascendum” saņēmusi desmitiem tūkstošus lielus ziedojumus no lielām būvkompānijām, kā arī ātro kredītu biznesa. Ekonomikas ministrijā ir tapuši nozīmīgi nozari regulējoši dokumenti. Taču Pūces noliedza, ka ziedojumi būtu vairojuši viņu pašu labklājību.

Kandidātes Ivetas Ratinīkas vārds plašākai publikai kļuva pazīstams pēc skandāla, kura pamatā bija fakts, ka viņa kopā ar skolēniem literatūras stundā analizējusi lamuvārdus saturošu Agneses Krivades dzejoli.

KO SOLA

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” savus vēlētājus, visticamāk, meklē gan starp “Vienotības”, gan “Saskaņas” līdzšinējiem atbalstītājiem. “Attīstībai/Par!” sevi sauc par liberālo vērtību piekritējiem.

Iespējams, redzamākā liberālisma pazīme viņu programmā ir solījums pieņemt Kopdzīves likumu. Šajā solījumā tā ietver ne vien nelaulātu pāru juridisku aizsardzību, bet arī viendzimuma attiecību reģistrēšanu. Citām partijām tik tieša solījuma nav.

“Attīstībai/Par!”  sola panākt, ka vairs nedala latviešu un krievu skolās: ir kopīgas skolas, kurās visi mācās latviešu valodā.

Viņi nosprauduši mērķi panākt, ka pēc gadiem desmit katram pensionāram būtu jāsaņem minimālajai algai līdzvērtīga pamata pensija.

Daudz tuvākā nākotnē viņi sola citu reformu – četros gados apvienot pašvaldības tā, lai paliktu tikai viena trešā daļa jeb četrdesmit vietvaru.

Vairāk par partiju un tās kandidātiem lasiet LSM 13. Saeimas vēlēšanu sadaļā.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti