KNAB priekšnieks Jēkabs Straume pastāstīja, ka 15.februārī sākts kriminālprocess pret Latvijas Bankas amatpersonu par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā, proti, ne mazāk kā 100 tūkstošiem eiro.
Bankas amatpersona aizturēta uz 48 stundām, un tiek lemts par drošības līdzekļa piemērošanu. KNAB gan neprasīs tiesai piemērot aizturētajam apcietinājumu, bet gan noteiks drošības naudu un citus drošības līdzekļus, tostarp liegumu ieņemt konkrēto amatu.
Saskaņā ar LTV ziņoto Rimšēvičam noteikta 100 000 eiro drošības nauda, kura jau iemaksāta Valsts kases kontā. Drošības naudas izcelsmi KNAB solīja pārbaudīt.
Kriminālprocesā iesaistīta arī viena fiziska persona, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis un kurai noteikts aizdomās turamā statuss saistībā ar aizdomām par līdzdalību kukuļošanā. Savukārt Latvijas Bankas amatpersonai piemērots aizturētā statuss, taču pirms atbrīvošanas viņam noteiks aizdomās turamā statusu.
Jau iepriekš bija izskanējis, ka aizturēšanas notikušas aizdomās par kukuļņemšanu organizētā grupā. Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins skaidroja – ja divas personas vieno noziedzīgs nodoms, tā var tikt uzskatīta par organizēto grupu.
Straume uzsvēra, ka fakti šajā kriminālprocesā nav saistīti ne ar vienu kredītiestādi, kas šobrīd darbojas Latvijā.
“Veicot šīs izmeklēšanas darbības, neviena no kredītiestādēm nav nonākusi mūsu redzeslokā ar kādām nelikumīgām darbībām,” sacīja KNAB priekšnieks. Viņš norādīja gan uz “ABLV bank” nedienām, gan izskanējušo informāciju par “Norvik” banku – tam neesot sakara ar KNAB sākto kriminālprocesu.
KNAB priekšnieks gan nesteidza ne apstiprināt, ne noliegt, ka izmeklēšanā figurē arī likvidējamā “Trasta komercbanka”, kuras likvidācijas procesu savtīgās interesēs esot izmantojuši maksātnespējas administratori, lai veiktu izspiešanu organizētā grupā kopā ar vēl četrām personām.
Vienlaikus Straume aicināja vērsties KNAB kredītiestāžu pārstāvjus, kuriem ir kāda informācija par kukuļošanu vai izspiešanu.
Lai gan šīs lietas dēļ Latvijas vārds starptautiskajos medijos izskanējis ne glaimojošajā gaismā un tas kaitē Latvijas reputācijai, taču no pretkorupcijas viedokļa korupcijas lietu izmeklēšana ir ļoti labi signāli, ka neviens nav nesodāms, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” sacīja biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktora pienākumu izpildītāja Liene Gātere.
KONTEKSTS:
Piektdien, 16.februārī, KNAB veicis kratīšanas Ilmāra Rimšēviča darba vietā un arī dzīvesvietā - privātmājā Langstiņos. Sestdienas vakarā Rimšēvičs, kurš piektdien neatradās Latvijā, atgriezās Rīgā un pats devās uz KNAB. Birojā viņš atradās vairākas stundas, bet nakts vidū ap plkst. 1.25 Rimšēvičs kopā ar advokātu aizvests turpināt procesuālās darbības.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pauda, ka vismaz uz izmeklēšanas laiku Rimšēvičam vajadzētu atkāpties no amata. Vēlāk arī premjers Māris Kučinskis pauda skepsi, ka pēc aizturēšanas Latvijas Bankas prezidents varētu ierasties darbā un strādāt.
Tāpat zināms, ka KNAB aizturēja uzņēmēju Māri Martinsonu.
