Premjers preses konferencē norādīja, ka šodien Eiropā piedzīvojam vairākus draudus vienlaikus, no kuriem viens ir hibrīduzbrukums pret Latviju, Lietuvu, Poliju un arī ES.
Viņš sacīja, ka minētās valstis piedzīvo organizētu un nelegālu migrantu virzīšanu pāri ES robežām, akcentējot, ka Latvija, Lietuva un Polija vienotā veidā aizstāv un pasargā Eiropas Savienības ārējās robežas.
"Mums ir ļoti skaidra un vienota politika, un tā gūst mūsu partneru – ES un NATO – atbalstu," uzsvēra Kariņš.
Kā otru izaicinājumu mūsu reģionā Ministru prezidents minēja Krievijas militāro spēku koncentrēšanos Ukrainas pierobežās. Viņš sacīja, ka tā nav bijusi plānota, kā pavasarī vai vasarā apmācību ziņā. Viņaprāt, ir svarīgi, lai ES un NATO seko līdzi šai situācijai un dod skaidru signālu Krievijai, ka, eskalējot šo situāciju, gaidāmas sekas.
Vienlaikus Kariņš teica, ka Eiropā – un ne tikai – vērojams elektrības cenu kāpums, piebilstot, ka Eiropā pamatā jūtams gāzes cenu kāpums, kas tiek radīts mākslīgi. Krievijas kompānijai "Gazprom" Vācijā un Austrijā piederot gāzes krātuves, un, kaut gan "Gazprom" pilda līgumus ar komercpartneriem Eiropā, tas nav pietiekamā daudzumā nodrošinājis sev gāzi krātuvēs, tā veidojot deficītu un dzenot cenas uz augšu, atklāja Kariņš.
Visbeidzot vērojama dezinformācijas kampaņa, kas nāk no Krievijas ļoti organizētā un agresīvā veidā. "Šobrīd redzam, ka tā ir pret Poliju vērsta, kur hibrīdsituācijā uz Baltkrievijas robežas tiek vainota Polija, Lietuva un Latvija, nevis Baltkrievija. Protams, ir arī dezinformācija, sakot, ka Ukraina kaut kādā veidā veic provokācijas, kamēr Ukraina neko tādu nedara, bet Krievija saved savu karaspēku pierobežā," pauda premjers.
Viņaprāt, šajā laikā ir ļoti svarīgi, ka ES un NATO valstis turas kopā. Ja Krievijai vai Baltkrievijai ir bijusi doma, ka ar šādiem apdraudējumiem varētu saskaldīt vai nu ES, vai NATO valstis, tad redzam, ka notiek tieši pretējais.
"Mēs savelkamies cieši kopā un tieši kā šodien, šādā simboliskā un ļoti svarīgā vizītē, mēs apmaināmies ar informāciju un apliecinām, ka turpināsim sadarboties," uzsvēra Kariņš, piebilstot, ka ir nozīmīgi, ka tieši ES un NATO sanāk kopā, jo tas esot arī mūsu valsts drošības garants un spēks.
Kariņš pateicās partneriem par vizīti, akcentējot, ka šāda veida vizītes šajos laikos ir ļoti nozīmīgas.
Urzula fon der Leiena preses koferencē uzsvēra, ka Latvija ir reaģējusi uz situāciju gan humāni, gan stingrā veidā. Tāpat Eiropas Komisijas priekšsēdētāja atklāja, ka pārrunāta arī konkrēta Eiropas Savienības palīdzība Latvijas–Baltkrievijas robežas stiprināšanai.
Pirmdien NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Rīgas pilī tiksies ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tikšanās paredzēta dienu pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes, kas divas dienas norisināsies Rīgā un kurā līdzās aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai tiks pārrunāta sadarbība ar partneriem un ES, kā arī diskusijas par alianses jauno stratēģisko koncepciju.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
