Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Ķīnas vidienē katastrofāli plūdi

Panorāma

Panorāma

Tiesnešu maiņas dēļ Brokas lietu atliek uz pusotru gadu

Tiesnešu maiņas dēļ Brokas lietas skatīšanu atliek par pusotru gadu

Tiesnešu maiņa likusi atlikt bijušās tieslietu ministres Baibas Brokas kukuļošanas lietas skatīšanu tiesā par pusotru gadu. Jūnija sākumā sevi no lietas izskatīšanas atstatījusi tiesnese Linda Dīzenberga, kā iemeslu minot ģimenes draudzīgās attiecības ar Brokas aizstāvi. Savukārt nākamā lietas tiesnese Aija Reitupe pirmo sēdi nozīmējusi 2022. gada novembra beigās. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Broku aizturēja pirms diviem gadiem. Viņa tobrīd bija Nacionālās apvienības deputāte Rīgas domē un Latvijas Universitātes rektora vietniece. Lietā apsūdzēti ir arī “Skonto būve” bijušais īpašnieks Guntis Rāvis un bijušais uzņēmuma padomes loceklis Ivars Millers. Apsūdzības ieskatā Rāvis un Millers devuši kukuli Brokai, lai viņa aizstāvētu uzņēmuma intereses Latvijas Universitātes iepirkumā par Rakstu mājas būvniecību. 

Izmeklēšana gada sākumā bija pabeigta, un prokuratūra nosūtīja lietu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai. Pirmā sēde bija paredzēta 19. maijā. Taču tagad lietā jau divas reizes nomainījies tiesnesis un pirmās sēdes datums pārlikts par pusotru gadu.

Vispirms lieta tika iedalīta tiesnesei Karīna Kazārovai. Taču viņa tika uz laiku pārcelta darbā Rīgas apgabaltiesā.

Tad lieta tika iedalīta tiesnesei Lindai Dīzenbergai. Taču viņa 1. jūnijā sevi atstatīja no lietas izskatīšanas, lai nebūtu šaubu par objektivitāti. Brokas aizstāvis lietā Rinalds Bušs esot tiesneses ģimenes draugs. 

Savukārt pēc Dīzenbergas tālāk Brokas lieta iedalīta tiesnesei Aijai Reitupei. Viņa pirmo tiesas sēdi nozīmējusi 2022. gada 29. novembrī. Tiesā norādīja, ka iemeslus tik tālam sēdes datumam varot skaidrot tikai pati tiesnese, kura šobrīd atrodas atvaļinājumā. Tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica gan atzīmēja, ka

uz Brokas lietu neattiecas normas, kas liktu lietu skatīt paātrināti. 

“Protams, jānorāda, ka likums “Par tiesu varu” nosaka, ka tiesnesis izskata lietu, cik vien ātri iespējams, bet, ņemot vērā lietu skaitu, lietu sarežģītību, apjomu attiecībā uz krimināllietām, kas šobrīd ir Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, jāsaka, ka ir diezgan sarežģīti ievērot salīdzinoši īsus termiņus,” sacīja Krēvica.

Tiesas priekšsēdētāja arī uzsvēra, ka noslodzi palielina tiesnešu trūkums. Vidzemes priekšpilsētas tiesā šobrīd ir sešas brīvas tiesneša amata vietas, no kurām četras paredzētas tiesnešiem ar specializāciju krimināllietās. 

KONTEKSTS:

KNAB kriminālprocesu pret Broku un uzņēmējiem sāka 2018. gada 22. maijā. Viņi visi arī tika aizturēti. KNAB 2019. gada jūlijā no Valsts policijas izolatora Čiekurkalnā viņus atbrīvoja.

KNAB paziņojumā presei rakstīja, ka valsts amatpersona, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja saistībā ar kādas ēkas plānoto būvniecību, iespējams, darbojās konkrētu uzņēmēju interesēs. Amatpersona, iepriekš vienojoties, piekrita pieņemt uzņēmēju kukuli – 20 000 eiro, noformējot to kā ziedojumu biedrībai.

Iespējamais kukulis bija noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB papildus konstatēja, ka kukuļa piedāvājumā iesaistītais uzņēmējs un cita fiziska persona glabājuši stratēģiskās nozīmes ierīces, kas paredzēta radiosignālu detektēšanai, kā arī audioinformācijas ieguvei slēptā veidā. Šāda veida ierīces fiziskām personām ir aizliegts iegādāties, glabāt un lietot.

Ivars Millers iepriekš izteicies, ka neuzskata sevi par vainīgu izvirzītajās apsūdzībās. Arī Broka iepriekš sacīja, ka absolūti neatzīst sev izvirzītās apsūdzības, kā arī akcentēja, ka vienmēr tās uzskatījusi par nepamatotām. Viņasprāt, ir sajauktas kopā divas dažādas lietas, proti, tas, ko viņa darīja kā Latvijas Biatlona federācijas vadītāja, uzrunājot visus iespējamos uzņēmējus, atbilstoši Sporta likumam atbalstīt sportistu sagatavošanu pasaules čempionātiem un dažādām būtiskām sacensībām. Viņa uzsvēra, ka tādu kārtību paredz Sporta likums un tā darbojas visas sporta federācijas, aicinot uzņēmējus ziedot.

Latvijas Biatlona federācija saņēmusi trīs ziedojumus, kuri bijuši 20 000 eiro apmērā, tostarp vienu no uzņēmuma SIA "Roadeks", kurš pastarpināti piederēja arī Guntim Rāvim, liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija.

Vēlāk aģentūra LETA noskaidroja, ka šajā kriminālprocesā iespējamā kukuļošana saistīta ar Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra topošās Rakstu mājas būvniecību. Rakstu mājas būvniecības iepirkums izsludināts 2018. gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro.

Tika noskaidrots, ka Broka ir pasniedzēja LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē.

Rāvis līdz 2019. gada vasarai bija līdzīpašnieks un patiesais labuma guvējs būvniecības un ražošanas uzņēmumu grupas "Skonto Group" uzņēmumos "Skonto būve", "Skonto Prefab", "Skonto Plan", kā arī virknē citu uzņēmumu. Savukārt Millers savulaik bijis "Skonto būve" un "Skonto Plan" līdzīpašnieks, līdz 2019. gada jūlija beigām bija arī "Skonto būves" padomes loceklis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt