Ikgadējā tiesnešu konferencē tiesas darbs pārlieku kritizēts netika. Lai gan teju ikviens runātājs norādīja uz trūkumiem, kuri ir jānovērš.
Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesnesis Egils Levits uzskata, ka kopumā tiesu sistēma Latvijā strādā labi. To rādot Eiropas Komisijas vērtējumi, kuros Latvija starp pārējām dalībvalstīm ieņem vietu kaut kur pa vidu. Bet atsevišķos jautājumos – augstāk. “Piemēram, sabiedrībai ir priekšstats, ka mums tiesas process notiek ļoti lēni, bet tas nav tiesa. Salīdzinot ar pārējām ES valstīm, mums tiesas process notiek samērā ātri,” pauda Levits.
Uz Eiropas Savienības rādītājiem savā runā atsaucās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis: “Pēc ES rādītājiem mēs esam tikai pa vidu. Tāpēc mēs nedrīkstam apstāties pie sasniegtā un piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem viduvēju tiesu sistēmu. Ikvienam tiesnesim jābūt pārliecinātam par panākto taisnīgumu un tiesiskumu, kad tinte uz tiesas nolēmuma ir nožuvusi.”
Tāpat prezidents izteica arī cerību, ka tiesneši spēs veikt pašattīrīšanos: “Tiesneši ir kļuvuši aktīvāki, un virkne tiesnešu nevēlas samierināties ar nepareizi izveidojušos praksi, ar kļūdām, kas notiek atsevišķu tiesnešu darbā un ir gatavi izvērtēt savu kolēģu nepareizi izdarītos darbus.”
Prezidents arī sacīja – to, ka tiesu sistēmā darāmā vēl ir daudz, ļoti spilgti parāda nesenais ziņojums par problēmām maksātnespējas jomā. Atsevišķi tiesneši ir bijuši aktīvi iesaistīti dažādu šaubīgu shēmu piesegšanā, tādējādi metot ēnu pār tiesu sistēmu kopumā, sacīja Vējonis.
To, ka joprojām ir tiesneši, kuri mēdz radīt brāķi, atzina arī Levits: “Mums to brāķu ir pat drusku vairāk nekā vajag.”
Viņš uzskata, ka likumdevējam Tieslietu padomes rokās ir jādod asāks instruments, lai cīnītos ar tiesnešiem, kuri brāķi ražo. Savukārt Valsts prezidents aicināja Saeimas Juridisko komisiju un Tieslietu ministriju turpināt pilnveidot tiesnešu disciplināratbildības un kvalifikācijas novērtēšanas regulējumu. Vējonis ieteica veikt izmaiņas tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņos, sakot, ka tiem ir jābūt garākiem, jo bieži par izdarītajiem pārkāpumiem sabiedrība uzzina vēlāk par likumā noteiktajiem diviem gadiem.
Viņam piekrita Bičkovičs: “Ja atgriežamies pie Valsts prezidenta rosinātā, es arī atļāvos savas runas sākumā teikt prezidentam paldies, jo tie nav faktiski klaji nemotivēti iebildumi vai ierosinājumi, tās lietas ir patiešām apspriežamas un diskutējamas tuvākajā nākotnē.”
Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele kolēģiem atgādināja, ka viens no demokrātiskas valsts galvenajiem principiem ir varas dalīšanas princips. Nesen Satversmes tiesa esot uzsvērusi, ka ikviens tiesnesis, spriežot tiesu, darbojas arī kā izpildvaras un likumdevējvaras atsvars.
“Tātad tiesnesis nav nedz ārsts, nedz pedagogs, nedz prokurors vai policists, kuriem nav šīs īpašās likumdevējvaras un izpildvaras atsvara funkcijas demokrātiskā valstī. Tiesnesim kā vienas, proti, tiesu varas pārstāvim ir īpašs statuss, īpaša loma un īpaša atbildība,” uzsvēra Ziemele.
Ziemele sacīja – ja sabiedrībā periodiski runā par apšaubāmiem risinājumiem valsts ekonomikā vai sociālajos jautājumos, bet tiesu vara nav spējusi vismaz nedaudz labot situāciju konkrētu lietu ietvaros, tad ir ne tikai pamatoti uzdot jautājumu par iemesliem, bet atbildes noskaidrošana ir valsts nākotnes jautājums.
Tieslietu padomes un Augstākas tiesas vadītājs Ivars Bičkovičs savā uzrunā pievēršoties sabiedrības uzticības jautājumam, sacīja – tas ir zemāks nekā citās Baltijas valstīs. Viņš to skaidroja ar sabiedrības ticību valsts institūcijās kopumā.
KONTEKSTS:
Tieslietu padomes darba grupa augusta beigās izvērtējot maksātnespējas procesus, aptuveni ceturtajā daļā lietu atklāja nopietnas nepilnības. Tiesnešu disciplinārajai atbildībai šajās lietās ir iestājies noilgums, taču rīkoties varot ģenerālprokuratūra, tādēļ pētījumu nosūtīs arī tai.
