Pašlaik komisijas rīcībā joprojām nav nekādu konkrētu faktu par šo situāciju, līdz ar to nav pamata jebkādu darbību sākšanai no Tiesnešu ētikas komisijas puses.
Tiesnešu ētikas komisijā aģentūru LETA informēja, ka viņu kompetencē nav pierādījumu vai informācijas meklēšana un vākšana, bet gan tiesneša rīcības atbilstības tiesnešu ētikas normu prasībām vērtēšana. Tiesnešu ētikas komisija izskata konkrētus iesniegumus par konkrētiem faktiem.
Lai arī Tiesnešu ētikas komisija var reaģēt uz publiskā telpā izskanējušu informāciju, tai nav jāreaģē uz jebkuru šādu informāciju.
KONTEKSTS:
Aktīvistu grupa no Krievijas atklājusi, ka Daugavpils tiesas tiesneša, DU docenta Arvīda Ozerska 2008. gadā Sanktpēterburgā aizstāvētajā doktora disertācijā 75% teksta veido plaģiāts, vēstīja TV3 raidījuma "Nekā personīga".
Krievijas akadēmisko sabiedrību pēdējos gados satricinājuši vairāki plaģiāta skandāli – aktīvistu grupa "Dissernet" tur atklājusi vismaz 11 000 zagtu doktora disertāciju un vēl tikpat zinātnisku publikāciju, kurās konstatēts plaša mēroga plaģiāts. Viens no šādiem darbiem esot arī Ozerska doktora disertācija.
Ozerska darbs "Tiesiskuma sistēma Vācijā imperiālā federālisma apstākļos" esot norakstīts no divus gadus agrāk aizstāvēta Romāna Andropova darba par tiesību kodifikāciju Vācijā. Līdz pat 70. lappusei teksts vārds vārdā sakrīt, tad septiņas lappuses pārkopētas no cita pētījuma, kam atkal seko 17 lappuses ar Andropova tekstu. Bet 30 lappusēm autors nav zināms, iespējams, tas bijis pats Ozerskis. Pēc tām 24 lappuses atkal pārkopētas no citiem darbiem, vēstīja "Nekā personīga".
Krievijas aktīvistu grupas dalībnieks Andrejs Zajakins raidījumam skaidroja, ka Ozerskim ir trīs atsauces uz Andropovu, bet nokopētas ir vairāk nekā 100 lappuses. "Bet ziniet, pat ja viņš katrā lappusē ieliktu atsauci, tas viņu neglābtu," apgalvoja Zajakins.
Pats Ozerskis "Nekā personīga" atzina, ka viņš savā disertācijā ir izmantojis citu autoru darbus, bet iekļāvis atsauces uz tiem. "Protams, mēs varam izmantot vairākus un dažādus avotus, rakstot savu disertāciju. Pats galvenais, lai mums būtu atsauces. Uz šo autoru ir atsauces. Nekur normatīvā aktā nav norādes, cik reizes man vajag to pašu atkārtot. Bet, protams, saturiski tā ir pavisam cita disertācija," apgalvoja Daugavpils tiesas tiesnesis un DU pasniedzējs.
Zajakins atzīmēja, ka konkrētajā augstskolā, kurā savu doktora disertāciju aizstāvēja Ozerskis, esot aizstāvēta 261 nozagta disertācija.
Latvijas Augstskolu padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis "Nekā personīga" norādīja, ka iespējas Latvijā anulēt citā valstī izsniegtu grādu valsts dibinātām institūcijām noteikti nav. "Vienīgā teorētiskā iespēja pastāv, ja DU kopā ar Akadēmiskās informācijas centru atsauc savu piekrišanu Ozerska diploma atzīšanai Latvijā. To izvērtēs DU Ētikas komisija un Ozerska kolēģi Tiesību katedrā," skaidroja Teikmanis.
"Nekā personīga" norādīja, ka Ozerskis specializējas krimināllietās, bet viņa vārds visskaļāk izskanējis politiskā kontekstā, jo tieši šis tiesnesis esot pieņēmis lēmumu, ka bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims ("Mūsu partija") nav sadarbojies ar bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komiteju, lai gan politiķa vārds ir čekas maisos.
Savukārt DU rektore Irēna Kokina aģentūrai LETA atzina, ka ir apturēta arī Ozerska ievēlēšana par docentu, ņemot vērā TV3 raidījumā "Nekā personīga" izskanējušu informāciju par pasniedzēja iespējamo plaģiātu 2008. gadā Sanktpēterburgā aizstāvētajā doktora disertācijā.
Ozerskis ir ievēlēts docenta amatā. Taču, reaģējot uz izskanējušo informāciju, rektore lēmumu par ievēlēšanu ir apturējusi.
