Jautāts par tā saukto Liepājas pedofilu lietu, kurā tiesa vainīgajiem par netiklu darbību ar mazu meiteni piemēroja vien piespiedu darbu, Siliņš norādīja: to, vai šis spriedums bijis pamatots vai nē, tagad lems Kurzemes apgabaltiesa, kur apstrīdēts Liepājas tiesas lēmums.
Savukārt, vērtējot Liepājas tiesas nevēlēšanos skaidrot pieņemto lēmumu, Siliņš norādīja, ka konkrētajā gadījumā bijusi slēgtā tiesas sēde. Iespējams, Liepājas tiesa nevēlējās plašāk skaidrot savu lēmumu, lai neaizskartu kāda tiesības.
Vienlaikus Siliņš atzina, ka tiesnešiem kopumā nav īpaši lielas pieredzes komunikācijā ar medijiem. "Tā vienmēr var būt labāka – tā šobrīd ir nabadzīga," vērtēja biedrības vadītājs.
Tieslietu padomē jūnijā ir apstiprinātas komunikācijas vadlīnijas, ko tiesnešiem ieteikts ņemt vērā komunikācijā ar sabiedrību, teica Siliņš, norādot, ka pēdējā laikā novēroti tiesnešu centieni skaidrot savus nolēmumus.
"Jāiet kopā soli pa solim un jāvairo savstarpējā uzticība. Ja vairāk uzticēsimies, tad komunikācija uzlabosies," sprieda Siliņš.
Jau ziņots, ka jūlija vidū Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors uzdeva Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram pārbaudīt Liepājas tiesas sprieduma likumību krimināllietā, kurā apsūdzēti divi vīrieši un atzīti par vainīgiem netiklu darbību izdarīšanā ar mazgadīgo un sodīti ar piespiedu darbu attiecīgi uz 240 un 200 stundām.
Liepājas tiesas spriedums noprotestēts daļā par soda maigumu. Apelācijas protestā izteikti iebildumi par tiesas argumentāciju, kas bija par pamatu piespiedu darba piemērošanai abiem apsūdzētajiem. Protestā lūgts piemērot apsūdzētajiem bargāku soda veidu - brīvības atņemšanu.
