Krustpunktā

Kā augstākās izglītības reforma uzlabotu un ietekmētu studiju programmas

Krustpunktā

Loginovs pamet amatu. Priekšvēlēšanu aktivitātes un citu notikumu vērtējums

Vērtējam tiesnešu kukuļošanas gadījumus un izeju no šīs situācijas

Tiesnešu biedrības vadītājs par Gulami un Bērziņas lietu: Notiesāt nav grūti, grūti gūt pierādījumus

Komentējot lietu pret bijušo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu un uzņēmēju Gulamu Gulami, kuriem par kukuļdošanu un kukuļa piesavināšanos piemēroti naudas sodi, Latvijas Tiesnešu biedrības prezidents Juris Siliņš norādīja, ka notiesāt personas nav grūti, bet ir grūti iegūt pierādījumus likuma noteiktajā kārtībā.

Žurnāls “Ir” pagājušajā nedēļā vēstīja, ka kriminālprocesā pret bijušo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu un uzņēmēju Gulamu Gulami izmeklēšanā bija iegūti pierādījumi vēl par divām epizodēm, tomēr apsūdzība par tām nav uzrādīta. Valsts nav uzturējusi apsūdzību divos kukuļošanas gadījumos, kas bija saistīti ar Gulami vadītā uzņēmuma SIA "Terahouse Maxcapital" prasību pret SIA "Homeland". 2013.gada aprīlī un augustā tiesnese Bērziņa klātienē personīgi saņēmusi no Gulami naudu, lai viņa labā izlemtu biznesa civilstrīdu, ko tiesnese pati arī skatīja Rīgas apgabaltiesā, vēstīja "Ir".

Tāpat "Ir" rīcībā esošā informācija liecina, ka epizodē par lielākā kukuļa - 34 000 eiro – pieņemšanu izmeklētāji bija savākuši pierādījumus kukuļņemšanā, nevis kukuļa piesavināšanā, kā to vēlāk traktēja prokuratūra, paredzot daudz maigāku sodu tiesnesei.

Taču lietas rezultātā Gulami par kukuļdošanu piemērota brīvības atņemšana uz gadu nosacīti ar pārbaudes laiku uz vienu gadu un sešiem mēnešiem, kā arī naudas sods 9250 eiro apmērā. Bērziņai par kukuļa piesavināšanos noteikts naudas sods 11 100 eiro apmērā.

Žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda, ka lietas, kurās par kukuļošanu var samaksāt sodu, būtībā nozīmē, ka par tiesu spriedumiem noteikta cena, un tas grauj tiesiskuma pamatus, un ja prokuratūra netiek galā ar šādām lietām, iespējams, jāmaina prokurori un ģenerālprokuroram jāatkāpjas.  

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers savukārt raidījumā stāstīja, ka lietā bija pretrunīgas liecības un nebija tiešu pierādījumu, ka kādam kukulis ir nodots, tāpēc nav apsūdzības par kukuļa pieņemšanu.

Adlers sacīja, ka “problēma nav likumos, cilvēkos, kas šos likumus piemēro”. Viņš klāstīja, ka kukuļošanas lietas ir sarežģītas, un ne vienmēr operatīvajiem darbiniekiem ir iespēja iegūt tik daudz un visus pierādījumus. 

Siliņš pauda, ka, viņaprāt, kukuļošanas piesegšanu prokuratūrai nevarot pārmest, jo uz tiesu var nākt tikai, ja ir pietiekami pierādījumi. Viņš arī tieši neatbildēja uz jautājumiem, kas tieši būtu jālabo, lai  sodi būtu efektīvāki, vien norādot, ka “notiesāt nav sarežģīti", bet iegūt pierādījumus likuma noteiktajā kārtībā ir sarežģīti, bet, ja notiesā bez šādiem pierādījumiem, var sekot sūdzības Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kura pierādījumus atzītu par nelikumīgi iegūtiem pierādījumiem.

 
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt