Krustpunktā

Valdības veidošana, gatavošanās EP vēlēšanām, čekas maisu stāsti, sabiedriskie mediji

Krustpunktā

Uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs

Krustpunktā - Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns

Tiesnesis: «Rīgas satiksmes» korupcijas lieta varētu būt vēl «interesantāka» par «digitālgeitu»

Digitālās televīzijas krimināllieta vairs nešķitīs “tik interesanta” salīdzinājumā ar pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” iepirkumu krimināllietu, ja tajā apstiprināsies līdz šīm publiski izskanējušās aizdomas, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” pauda Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns, kurš pirmajā instancē skatīja “digitālgeitu”.

Stukāns stāstīja par “digitālgeitu” – uz apsūdzēto sola esot sēdējuši visi, kuri bija lietā iesaistīti: “Prokuratūra tiešām ļoti perfekti to visu izmeklēja un apsūdzēja attiecīgās personas, kuras bija pamats apsūdzēt.”

Savukārt Andris Šķēle, kura vārds izskanēja saistībā ar “digitālgeitu”, viņa loma un ietekme šajā lietā nebija pierādīta. “To var skaidrot tikai tie, kuri ir notiesāti šajā lietā. Ja personas nestāsta patiesi vai neizstāsta vispār, kāda bija attiecīgās personas loma vai ietekme šajā procesā, tad personu nevar apsūdzēt. Andris Šķēle nevienos dokumentos netika ne minēts, ne parādījās, ka viņš būtu pieņēmis kaut kādus lēmumus vai būtu iesaistīts attiecīgo darījumu, līgumu sastādīšanā, pieņemšanā.

Tiesas pirmajā instancē tika attaisnoti pieci apsūdzētie, otrajā instancē – vēl četri. Tiesnesis norādīja, ka attaisnošana nenozīmē, ka cilvēks nav vainojams kādā pārkāpumā, bet gan to, ka viņa vaina nav pierādīta. Tāpat var pastāvēt juridiski apstākļi, kuru dēļ personas nevar notiesāt.

Taujāts, vai “digitālgeitu” var saukt par Latvijas jaunāko laiku vēsturē lielāko afēru, Stukāns atzina: “Ja “Rīgas satiksmē” viss apstiprināsies tā, kā šobrīd zinām no masu medijiem, tad loģiski “Rīgas satiksmē” ir daudz lielāki šie apmēri un varbūt daudz gudrāk šobrīd. Tad “digitālgeita” pavisam nebūs tik interesanta, salīdzinot ar “Rīgas satiksmi”. Bet shēmas vai principi, ka tiek izmantotas dažādas firmas, ārzona, tas viss zināms jau no tiem laikiem, un tie, kas ir gudrāki, to pilnveido, attīsta un šobrīd to pašu izmanto. Mehānisms nav mainījies.”

KONTEKSTS:

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) novembrī sācis kriminālprocesu saistībā ar pašvaldības uzņēmuma "Rīga satiksme" iepirkumiem. KNAB izmeklēšana saistīta ar Polijas un Čehijas uzņēmumu vienošanos ar Rīgas domes un pašvaldības transporta uzņēmuma pārstāvjiem par kukuļu nodošanu un personu piesaistīšanu naudas atmazgāšanai. Lietā figurē trīs iepirkumi un noslēgtie līgumi - par tramvaju, trolejbusu un autobusu piegādi. Saistībā ar šo lietu aizturētas sešas personas Latvijā un vēl divas Polijā.

Mediji ziņoja, ka par katru Rīgai piegādāto trolejbusu, autobusu un tramvaju kukuļos maksāts vidēji 5%-7%. Trīs iepirkumu summa kopā pārsniedz 270 miljonus eiro. Tātad kukuļos varētu būt samaksāti 13 līdz 20 miljoni eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt