Tiesnese atzina, ka lietās par pienākumu uzrādīt Covid-19 sertifikātus viens no strīdīgākajiem jautājumiem ir par to, vai darbs attālināti būtu pamats, lai rīkojumu neattiecinātu uz kādām konkrētām personām. “Kā mēs uz to raudzījāmies: šo rīkojumu var neattiecināt uz personām, ja ir objektīvas norādes par to, ka šīs personas ir izslēgtas no vīrusa pārneses ķēdes.
Ja pierādījumi būtu tādi, ka objektīvi viņas nav iesaistītas šajā saskarē ar vīrusu, tad par to varētu lemt,” atklāja tiesnese.
Kā piemēru viņa minēja cilvēkus, kas strādā attālināti, fiziski atrodoties kādā citā valstī ar zemu Covid-19 izplatību un neceļo uz Latviju.
Šādu iespēju spriedumā saskatīja arī konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars: “Principā spriedums pieļāva, ka metodoloģiski var pārbaudīt gadījumu, kad, piemēram, konkrētā persona, ņemot vērā viņas darba specifiku, kvalificētos izņēmumam, kad ir nesamērīgi prasīt vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu personām, kuras varētu strādāt attālināti, ja individuāli tas tiek izvērtēts.”
Pirmajā no vairākiem desmitiem lietu tiesa nesaskatīja pierādījumus tam, uz konkrēto ģimeni varētu neattiecināt prasīto pienākumu: “Ģimenes locekļi ir tādi, kuriem darba pienākumi ir saistīti ar darbu klātienē, kurus nav iespējams veikt attālināti. Līdz ar to, protams, šajā mājsaimniecībā potenciālā vīrusa aprite ir iespējama.” Šo pieteikumu tiesa noraidīja.
Vienlaikus Freimane atzina, ka salīdzinājumā ar citām valstīm Latvijā ierobežojumi ir vairāk visaptveroši. “Bet mēs uz to nekoncentrējāmies, jo būtiski – kāda ir situācija konkrētajā valstī un kādi ir iemesli runāt par obligāto vakcināciju, kāda ir vakcinācijas aptvere, slimnīcu noslodze un viss pārējais,” norādīja tiesnese. Galvenais leģitīmais mērķis, uz ko raudzījās tiesa, ir tas, ka vakcinācija samazina hospitalizācijas un letālu iznākumu skaitu.
Tikmēr Pastars aicināja lēmuma pieņēmējus pieturēties pie “konservatīvas pieejas”: “Būtu labi, ja valdībai uzvara šādos tiesu procesos nesagrozītu galvu un netiktu piedāvāti vēl striktāki ierobežojumi tur, kur tiem nevajadzētu būt.”
Tiesnese arī atklāja, ka līdz šim no 32 ir apmierināts viens lūgums par pagaidu aizsardzību, kas saistīts ar individuālajiem veselības apstākļiem.
“Tas liecina vismaz par to, ka nepieciešama padziļinātāka izpēte un precīzāka apstākļu noskaidrošana. Tas nozīmē, ka nav acīmredzami, ka šis lūgums ir nepamatots,” skaidroja Freimane. Lai gan tas ir tiesas pirmšķietamais vērtējums, viņa atzina, ka pārējās lietās bez papildu argumentiem spriedums varētu būt nelabvēlīgs.
Savukārt, ja šādas lietas nonāktu līdz Satversmes tiesai, tā jau citādāk varētu raudzīties uz tām. “Satversmes tiesa jau ir lēmusi par līdzīgām lietām – Covid-19 ierobežojumiem. Un tur galvenais skatījums bija šāds: vai ierobežojums ir cēloniskā sakarā ar vīrusa apturēšanu, pandēmiju vispār,” skaidroja Pastars.
KONTEKSTS:
Rudenī, pieaugot Covid-19 saslimstībai un slimnīcu noslodzei, valdība lēma par jauniem noteikumiem, nosakot par pienākumu vakcinēties pret Covid-19 vairāku profesiju pārstāvjiem, kā arī visiem valsts pārvaldē strādājošajiem. Šie noteikumi stājas spēkā 15. novembrī. Savukārt 15. decembrī stāsies spēkā noteikumi, ka arī visi privātajā sektorā nodarbinātie, kas strādā klātienē, drīkst to darīt, ja var uzrādīt Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
