Uzzinot, ka viņas dēla slepkava Arams Gabrieļans jau ir brīvībā, Kristiana Čirpusa mamma nespēja slēpt emocijas. Abiem zēniem tolaik bija tikai sešpadsmit gadu, un noziegums paveikts, iespējams, apreibinošās vielas jeb spaisa ietekmē. Tiesas piespriestā maksimālā soda – desmit cietuma gadu vietā – viņš iznācis pēc četriem. Restu vietā tagad ir elektroniskā aproce, kas gadu Valsts probācijas dienestam diennakti ziņos viņa atrašanās vietu.
"Neko viņš mums nav mums kompensējis. Ne finansiāli, ne morāli! Nu nekādi viņam nesanāk puse termiņa. Plus – viņš taču bēguļoja, tas ir vainu pastiprinošs apstāklis. Par to nav doti gadi klāt!" iepriekš uzsvēra nogalinātā Kristiana mamma Irēna Cīrule.
Taču izrādās – tā kā Gabrieļans slepkavību veica nepilngadīgs, viņam iespēja atbrīvoties no ieslodzījuma radās jau brīdī, kad cietumā bija pavadīta viena trešdaļa no piespriestā soda.
Tiesnese Līga Baltmane-Zepa, kura lēma par Arama Gabrieļana reālā cietumsoda aizstāšanu ar elektronisko uzraudzību, skaidro, ka tiesības uz to viņam radās jau pērn vasarā. Līdz ar to šovasar lemt savādāk viņa nemaz nevarēja.
Tiesas zālē Gabrieļans nemaz neienāca. Viņš atradās cietumā Jēkabpilī, un tiesnese izskatīja Jēkabpils cietuma administrācijas iesniegumu.
"Ar notiesāto tiesnesis netiekas, notiesātais atrodas ieslodzījuma vietā, un [sēde] notiek telekonferences režīmā, kā tas notika arī šajā lietā," skaidro Zemgales rajona tiesas tiesnese Līga Baltmane-Zepa.
Lai gan pieteikumā pat nav pausts, par ko ieslodzītais notiesāts, tikai likuma pants, un tiesnesis pēc savas iniciatīvas Tiesu informācijas sistēmā var meklēt un lasīt pašu spriedumu, tiesnese atzīst, ka zinājusi par šo skaļo lietu.
"Es sekoju līdzi ziņām, un šo uzvārdu biju dzirdējusi, bet tas nevar ietekmēt manu lēmumu," uzsver tiesnese. "Man nebija pamata notiesāto no ieslodzījuma vietas neatbrīvot. Jo viņš bija izpildījis resocializācijas plānu, tas bija izpildīts ar labiem rezultātiem."
Tieši brīvībā strādājot, Gabrieļans beidzot varēšot sākt atmaksāt nodurtā drauga ģimenei tiesas piespriesto kompensāciju – 110 tūkstošus eiro.
"Nevarēja teikt, ka viņam bija iespēja atmaksāt cietušajiem, jo ieslodzījuma vietā viņš netika nodarbināts. Tātad šādu iespēju viņam nebija, viņš risināja savas problēmas, piedalījās motivācijas programmās. Nebija soda režīma pārkāpumu un administratīvo pārkāpumu," skaidro Līga Baltmane-Zepa.
Pirms tam viņš bija aizbēdzis no valsts. To neņem vērā?
"To mēs nedrīkstam ņemt vērā. Tas ir fakts, kas neietekmē lēmumu," atbild tiesnese.
Tajā pašā laikā savā lēmumā tiesnese raksta, ka atkārtots noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risks ir novērtēts kā vidējs, tomēr tas samazinājies gandrīz uz pusi.
"Jebkurai personai, kura ir izdarījusi šāda veida noziedzīgu nodarījumu... Man grūti spriest, vai šāda persona var kļūt psihiski vesela un laboties. Notiesātais gan norādīja, ka par to domā katru dienu, esot daļēji izpratis sevi, bet nav līdz galam sapratis, kāpēc tas notika," turpina tiesnese.
Bet sabiedrībai bailēm nebūtu pamata?
"Nē, jo nosacīti atbrīvotais atrodas diennakts uzraudzībā. Dzīve ir ierobežota. Tiek saskaņots pārvietošanās grafiks. Vietas. Laika posms, nevar nekur doties, ja plānā var doties uz veikalu uz pusstundu, viņš pat nevar ieiet aptiekā," skaidro Līga Baltmane-Zepa.
Arī pēc gada, kad elektroniskā uzraudzība beigsies, Gabrieļans paliks Probācijas dienesta redzeslokā, un viņam būs jāpiedalās dažādās programmās. Jebkurš atkārtots noziedzīgs nodarījums nozīmēs, ka būs jāatgriežas ieslodzījuma vietā.
