Izmaiņas tieslietu sistēmā paredz reformēt rajona tiesas, zemesgrāmatas nodaļas un Valsts zemes dienesta pārstāvniecības reģionālajos centros. Par pakalpojumu iespējamu ierobežošanu līdz ar gaidāmajām pārmaiņām bija satraukušies vietējo pašpārvalžu vadītāji, kas tagad sola restrukturizācijai sekot līdzi.
Vairāku novadu domju priekšsēdētāji trešdien pie TM durvīm pulcējās jau ceturksni pirms pulksten desmitos paredzētās tikšanās ar ministru Rasnaču. Tikšanās iemesls bijis ministrijas paredzētās reformas tieslietu sistēmā, kas skar vietējās rajonu tiesas, zemesgrāmatu un zemes dienestu nodaļas reģionos.
Kā pastāstīja „Reģionālo attīstības centru apvienības” valdes priekšsēdētājs un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, iedzīvotāji reģionos satraukušies, ka reformu rezultātā varētu slēgt vietējās zemesgrāmatu un zemes dienestu nodaļas.
"Skaidrs, ka līdz ar to tas pakalpojums kļūst nepieejamāks, sliktāks, lēnāks. Otrkārt, protams, reģionālās attīstības centri pazaudē intelektuālo potenciālu, tātad darbavietas. Šeit runa nav tikai par iedzīvotājiem, tātad visu šo institūciju pakalpojumus ļoti intensīvi izmanto uzņēmēji. Gan lauku uzņēmēji, gan pilsētas uzņēmēji. Un viņiem šis temps varbūt citreiz ir svarīgāks, nekā iedzīvotājiem," teica Krauklis.
Septembra beigās viņš kopā ar citiem domubiedriem nosūtījis vēstuli ministram Rasnačam, un no saņemtās atbildes neesot bijis skaidrs, kas notiks ar vietējām zemesgrāmatām un zemes dienestu nodaļām, tādēļ svarīga esot tikšanās klātienē. Pusotru stundu ilgā saruna ar ministru norisinājās aiz slēgtām durvīm. Pēc tās Rasnačs atzina, ka reformu ideja esot bijusi pārprasta, tādēļ turpmāk „Reģionālo attīstības centru apvienība” regulāri piedalīšoties tālākās sarunās.
"Viena no baumām, protams, ir zemesgrāmatu nodaļu un Zemes dienesta nodaļu likvidācija. Nekā tāda nav, notiek apvienošanas reforma, viss paliek savās vietās. Vienīgā vieta, kur tiešām būs tikai izbraukuma pakalpojumi, tā ir Ludza, kas ir 20 kilometru no Rēzeknes, un tur nekādu īpašo problēmu nav. Darba organizācija ir vērsta uz to, lai uzlabotu valsts sniegtā atbalsta kvalitāti iedzīvotājiem un arī pašvaldībām," teica Rasnačs.
Ar sarunu iznākumu apmierināts ir „Reģionālo attīstības centru apvienības” priekšsēdētājs Krauklis. Vienlaikus nav gūta pārliecība, ka neviena reģionālā nodaļa netiks likvidēta, tomēr vismaz pašlaik ir iespējas šim procesam sekot līdzi un tajā piedalīties, nevis uzzināt novēloti, atzina Krauklis.
"Mēs vienojāmies, ka mūsu pārstāvji piedalīsies darba grupās, lai jau varētu diskutēt tad, kad rodas šādi plāni, ja? Kaut kādā tālākā nākotnē, vismaz plānos, skicēs ir plāns atsevišķās vietās Latvijā tomēr kādu no šīm institūcijām slēgt, bet tas vēl nav līdz galam izlemts. Tieši tas ir pozitīvi, ka tagad mēs vienojāmies, ja, piemēram, mēs runājam par kādu reģionu, ka tad ieinteresēto pašvaldību pārstāvji līdzdarbojas šajā procesā. Tas ir ļoti svarīgi un būtiski, jo mums ir kopīgi jāatrod veids, lai šis pakalpojums nepasliktinātos," norādīja Krauklis.
Arī citu pašvaldību vadītāji atzīst, ka svarīgākais solis bijis šādu tikšanos organizēt. "Kas skar mūsu novadu, es tieši par zemes lietām, jo mēs jau esam pieredzējuši, problēmas mums ir ar zemesgrāmatu, tīri, ka uz vietas nefunkcionē, ja? Cilvēkiem jābrauc uz Daugavpili. No pagastiem katru dienu pat autobuss neiet," norādīja Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks.
Krāslavas nodaļa pievienota Daugavpilij jau kopš 2012.gada, un Upenieks aicinājis Rasnaču meklēt iespējas vismaz reizi mēnesī organizēt speciālistu konsultācijas krāslaviešiem.
