Vēstulē Tieslietu padomes locekļiem Strupišs norādījis – ja migrantu skaits, kas šķērso Latvijas un Baltkrievijas robežu, palielinās, pastāv pietiekami liela varbūtība, ka migrantu jautājumu risināšana prasīs no tiesu sistēmas daudz vairāk resursu nekā šobrīd ir tiesu rīcībā.
Uzturēšanās atļauju lietas, kas Latvijas tiesās izskatāmo lietu kopējā apjomā veido salīdzinoši mazu daļu, šobrīd izskata deviņi tiesneši. Lai gan migrantu lietas pārsvarā skars administratīvo tiesu, tomēr arī vispārējās jurisdikcijas tiesām slodze varot pieaugt, jo tiesas varētu saņemt ar migrantiem saistītas krimināllietas un administratīvo pārkāpumu lietas, iespējams, būs jārisina arī civiltiesiskie strīdi, norādīja Strupišs.
Viņa skatījumā minēto lietu pieauguma gadījumā tiesu sistēmas resursi varētu būt ierobežoti un radīt nopietnus riskus tiesu sistēmai kopumā. Viņš arī norādīja, ka bēgļu jautājumos problēmas parasti nāk pēkšņi un lavīnveidīgi, tāpēc jau šobrīd esot jāmēģina apzināt iespējamos riskus un rīcību to novēršanai.
Pašlaik “atslēgas punkti” esot tiesnešu skaits, kas izskata šo lietu kategoriju, un atbalsta personāls, it īpaši apmācīti tiesnešu palīgi, kā arī sekretāri un kancelejas darbinieki. Tāpat tiesām jāpārzina Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas aktuālā judikatūra šajos jautājumos, kā arī jābūt informācijai par aktuālo situāciju valstīs, no kurām paredzami ieceļotāji. Šobrīd Lietuvā tie ir no Afganistānas, Kamerūnas, Irākas, Sīrijas.
Tāpat tiesu rīcībā jābūt nepieciešamo tulku, kā arī attiecīgo vēstniecību kontaktinformācijai. Visbeidzot – jāapzina tiesu iespējas izmantot konvoju vai rīkot attālinātās tiesas sēdes, saslēdzoties ar bēgļu izmitināšanas centriem, jo īpaši, ja tiks veidoti jauni pagaidu centri, norādījis Strupišs.
Tāpēc Senāta Judikatūras un zinātniski analītiskajai nodaļai uzdots apzināt aktuālo Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru migrantu jautājumu risināšanā.
“Šobrīd situācija neprasa aktīvu rīcību, tāpēc paliekam novērošanas režīmā. Cerēsim uz labāko, bet sāksim pamazām gatavoties sliktākajam,” paziņojumā medijiem norādīja Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājies migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas iekļūt Lietuvas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir bēgļi no Irākas, Sīrijas un Afganistānas.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu Lietuvu par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Lietuva šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu pret Eiropas Savienību.
Tikmēr Latvijā, lai gan nav vērojams migrantu pieplūdums pāri Baltkrievijas robežai, plāno aktīvāk stiprināt savu austrumu robežu. Tiek plānots uz Latvijas – Baltkrievijas robežas būvēt žogu, kā arī pastiprināt patruļas.
