Tieslietu padomes četros gados sasniegto gan slavē, gan kritizē

Vai Tieslietu padomes ieviešana pirms četriem gadiem attaisnojās un ko gaidīt nākotnē - šādiem jautājumiem piektdien pievērsās tiesnešu konferencē, kuras pamattēma bija Tieslietu padome. Tika arī vēlēti jauni tiesnešu pārstāvji padomē. 

"Ar saviem plusiem, ar saviem mīnusiem, bet katrā ziņā ir bijis nozīmīgs solis tiesiskuma stiprināšanā un Latvijas tiesu sistēmas tālākā attīstībā" -  ar šādiem vārdiem Tieslietu padomes priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs  raksturoja pirmās Tieslietu padomes darbu.  

Savā runā Tiesnešu konferencē, kurā piedalījās lielākā daļa Latvijas tiesnešu, Bičkovičs arī uzsvēra, ka Tieslietu padome ir institūcija, kas pārstāv tiesu sistēmu dialogā ar likumdevēju un izpildvaru, un lai tā būtu līdzvērtīga, nākotnē tās loma būtu jānostiprina konstitucionālā līmenī.

"Statuss, pirmkārt, ir saistīts ar prasību un nepieciešamību Tieslietu padomei būt neatkarīgai. Otrkārt, statusu zināmā mērā ietekmē padomes sastāvs. Treškārt, statusa nodrošināšanai būtiska prasība Tieslietu padomi kā neatkarīgu institūciju paredzēt konstitucionāla līmeņa normatīvajā regulējumā. Latvijas gadījumā tā būtu Satversme," sacīja Bičkovičs.

Tomēr tiesnešu konferencē izskanēja dažādi viedokļi par to, vai attaisnojusies Tiesnešu padomes izveide pirms četriem gadiem.

Asāko atbildi uz šo jautājumu sniedza Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne („Vienotība”), kura ir arī Tieslietu padomē.

"Manuprāt, kritiski vērtējot,  [Tieslietu padomes izveidošana attaisnojusies] tikai daļēji,"  pauda Čepāne. 

Viņa norādīja: veidojot Tieslietu padomi, bija cerības, ka tā pievērsīsies tieslietu sistēmas ēnas pusei, nevis darbosies galvenokārt kā ”pēdiņās arodbiedrība”.

"Tieslietu padomē ietilpstošie tiesneši šajos četros gados diemžēl ir izlikušies neredzam šīs ēnas puses. Un, piedodiet, šajā svētku dienā, kaut ir zināma jubileja, man ir pienākums runāt arī nedaudz par šīm ēnas pusēm. Jau labu laiku valsts augstākās amatpersonas saņem uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju sūdzības, kurās atsevišķi pirmās instances tiesas tiesneši tiek vainoti negodprātīgā likuma normu piemērošanā un pat par tīšu likuma pārkāpšanu konkrētos maksātnespējas procesos," sacīja Čepāne.

Viņa uzsvēra, ka sūdzības jau mērāmas nevis skaitā, bet kilogramos, jo sūdzību iesniedzēji pievieno spriedumus. Proti, sūdzas, ka tiesas, sadarbojoties ar maksātnespējas administratoriem pārkāpj Satversmē noteiktās pamattiesības.

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Nacionālā apvienība)  norādīja, ka Tieslietu padomes devums gan tieslietu sistēmai piederīgajiem, gan sabiedrībai bijis nozīmīgs - "uzskatu, ka četru gadu darbības laikā Tieslietu padome ir spējusi nostiprināt savu tieslietu jomas vadītāja lomu". Ministrs arī pievērsās tiesu darbinieku atalgojuma problēmai.

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa („Vienotība”) savukārt norādīja, ka Tieslietu padomes izveidošanai bija principiāli svarīga nozīme tiesiskuma veicināšanā un tai ir potenciāls kļūt par spēcīgu un autoritatīvu instrumentu tiesu varas pārstāvēšanā.

"Izskan pārmetumi par to, ka Tieslietu padome ne vienmēr ir līdzvērtīgs partneris dialogā ar likumdevēju un izpildvaru, un izskan viedoklis, ka tās izveide nav sevi attaisnojusi. Citiem vārdiem sakot, ir lietas, ko likumos nav iespējams ietvert, lai tās dzīvē īstenotos. Viena no tām ir autoritāte. Un autoritāti var iemantot ar darbiem, attieksmi, reāliem sasniegumiem," pauda Āboltiņa.

Savukārt Tieslietu padomes vadītājs Bičkovičs rosināja diskusiju par to, ka varētu mainīt Tieslietu padomes sastāvu, kas palīdzētu darboties padomei neatkarīgāk un efektīvāk. Izmaiņas skartu šos ne-tiesnešus - likumdevēja un izpildvaras pārstāvjus.

Bičkovičs arī nosauca padomes uzdevumu, piemēram, jāstiprina un jāattīsta cieņpilna sadarbība ar pārējiem varas atzariemjāpaplašina padomes kompetence tiesnešu amatā apstiprināšanas un ar karjeras virzību saistītajos jautājumus, kā arī jācīnās par pienācīgu Tieslietu padomes finansējumu, tajā skaitā cilvēkresursiem.

Vēl jānorāda, piektdien tika arī vēlēti jauni tiesnešu pārstāvji padomē  - ievēlēti tiesneši Andris Strauts, Adrija Kasakovska, Ilze Freimane, Ināra Jaunzeme, Sandra Strence, Aigars Sniedzītis. Padomes priekšsēdētājs pēc likuma ir Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kurš ir Ivars Bičkovs. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti