Reģionos neizdevās nokomplektēt nevienu interesentu grupu. Raugoties uz vājajiem projekta rezultātiem, eksperti iesaka ministrijai pārvērtēt šo apmācību lietderību un kursu saturu.
Viedokļi nesakrīt jautājumā par to, vai nepieciešamas, piemēram, psihoterapeitu lekcijas pirms laulībām, vai tās labāk apmaksāt brīžos, kad tas ģimenei patiešām nepieciešams. Pašā ministrijā atturas vērtēt kursu lietderību, veiksmes un neveiksmes un uzskata, ka iesāktais ir jāturpina.
Tieslietu ministrijas izstrādāto pirmslaulību apmācību programmu nevalstiskās organizācijas sāka īstenot pagājušajā gadā, un kursus absolvēja vien 16 pāri Rīgā. Lai gan līdzīga rakstura kursus gadiem ilgi rīko baznīcas, ministrija uzskatīja, ka atsevišķas apmācības nepieciešamas arī tiem pāriem, kas laulību vēlas slēgt dzimtsarakstu nodaļās.
Sākoties šiem kursiem, Latvijas Radio vaicāja nejauši sastaptiem iedzīvotājiem, kā viņi vērtē projektu un vai paši tādā piedalītos.
“Manai sievai varbūt vajadzētu. Man nē. Nu, tas ir, kā kuram domas, kā kuram. Tas, ka tāda programma ir izveidota, - es dzirdēju, ka tur daudzi par to ierēc, atkal nelietderīgi nauda iztērēta. Manuprāt, lietderība tam kaut kāda ir,” atbildēja Maksims.
“Skatoties no tās kvalitātes, kas tur tiek piedāvāta. Ja tā ir kaut kāda vispusīga parunāšana, cik laulība ir svarīga, to visu mēs varam izlasīt sieviešu žurnālos. Vārdu sakot, ja tas nav formāli, tad tas būtu ļoti labi,” uzskata Sarmīte.
Visus pārus apmācīja biedrība „Svētās ģimenes māja” un tās piesaistīti lektori.
Biedrība tradicionāli rīko kursus katoļticīgajiem un atzīst, ka tie esot krietni pieprasītāki nekā mācības par ģimenes budžeta plānošanu un bērna kopšanu, saka lektore Vineta Preisa.
“Droši vien, ka būtu vēlams turpmāk kaut kā aktīvāk varbūt no Tieslietu ministrijas šos kursus reklamēt. Jo ar to mēs saskārāmies gada nogalē, ka vajadzētu pilnveidot informēšanas mehānismu. Diemžēl daudzi nemaz nezina, neizprot ne to kursu būtību, ne norises formu,” atzīst Preisa.
Kāds avots, kas lūdz savu vārdu neatklāt, Latvijas Radio stāsta, ka patiesais interesentu skaits varētu būt bijis vēl mazāks. Daļa pāru kursus esot apmeklējuši, domādami, ka tie paredzēti tieši katoļticīgajiem. Un tikai lekciju laikā sapratuši, ka apgūst citu programmu.
Neviena pāra kontaktus no programmas organizatoriem iegūt neizdodas. Par šādu iespējamību gan liek domāt Tieslietu ministrijas publiskotās intervijas ar diviem pāriem, kuri stāsta, kursus apgūt mudinājis tieši mācītājs.
Dzimtsarakstu departamenta direktore ministrijā Solvita Saukuma-Laimere atturas vērtēt projekta iznākumu.
“Uzskatām, ka šis iepriekšējais gads un šie pāri nedod mums pilnu ainu par to, cik tad ir lietderīgi šādus kursus turpmāk veidot, līdz ar to mums ir vēlme arī šogad turpināt, un mēs arī piedāvāsim pāriem apgūt šos kursus,” norāda departamenta direktore.
Par kursu popularizēšanu atbildīgas bijušas dzimtsarakstu nodaļas. Meklējot potenciālos apmeklētājus, lektore Preisa pati apbraukājusi četras nodaļas Rīgā un pārliecinājusies, ka tur izlīmēti informatīvi plakāti, bet sarunas ar pāriem nenotiekot.
Kursu jēgu un nepieciešamību jau no sākta gala licis apšaubīt fakts, ka tos apmaksā no valsts budžeta. Filozofi, antropologi un citu sociālo zinātņu pārstāvji pētījuši apmācību saturu un to sauca par zinātniski vāji pamatotu un stereotipus veicinošu, tam piekrīt arī sociālantropoloģe Aivita Putniņa.
“Saturs ir tāds gana virspusējs un vispārīgs, un, tiesa, pēc aizrādījumiem tas arī ir pielabots, bet jautājums jau ir par lietderību, ka varbūt ir jāturpina cits virziens. Sekot cilvēku vajadzībām, nevis iedomāties un ģenerēt šīs vajadzības mākslīgi. Saskaņā ar pētījumiem tās ir ģimenes kaut kādi pagrieziena, varbūt ne krīzes, bet pagrieziena momenti, kad šis atbalsts ir vajadzīgs,” norāda Putniņa.
Piemēram, modulis par bērna kopšanu pāriem, kas ir svinīgā notikuma gaidās, maz interesē. Iespējamie konflikta scenāriji izspēlēti, bet pāragri. Eksperte uzskata, ka lietderīgāk būtu naudu ieguldīt psihologu un ģimenes konsultantu piesaistei brīdī, kad ģimenei tas ir vajadzīgs, bet tā par šo pakalpojumu nevar samaksāt.
Viena pāra apmācības šajos kursos izmaksāja 160 eiro. Vineta Preisa no „Svētās ģimenes mājas” nepiekrīt Putniņas teiktajam un uzskata, ka konflikti un citas nebūšanas jānovērš, negaidot krīzes situācijas.
“Tādas pozitīvās prevencijas pasākumi ģimenēm faktiski nav. Mēs daudz runājam par vardarbību un jau gribam cīnīties ar kaut kādām negatīvām sekām, skatāmies, kā to novērst, bet faktiski būtu vērts ieguldīt tādā pozitīvā prevencijā, un šis ir tāds ļoti rets pakalpojums valsts mērogā, ko noteikti būtu vērts attīstīt,” saka Preisa.
Šogad apmācības iecerēts organizēt aprīlī un maijā.
