Bērziņš Latvijas Radio norādīja, ka amatā turpinās jau iesāktos darbus: „Domāju, nerunāsim par iesākšanu – ir runa par darbiem, kas jāpabeidz šīs valdības laikā, apzinoties, ka laiks ir tik, cik ir. Jāpabeidz strādāt pie grozījumiem Maksātnespējas likumā, grozījumiem Šķīrējtiesu likumā. Mēs gribam iezīmēt arī laika grafiku un gatavot konkrētus priekšlikumus, lai novērstu izsoļu reiderismu, ieviešot elektroniskās izsoles. Mēs gribam pabeigt darbu pie tā, ko uzsāka Brokas kundze, proti, publiska uzturlīdzekļu nemaksātāju saraksta veidošanas.”
NA valdes sēdē apspriesti arī citi kandidāti, piemēram, Jānis Iesalnieks un Aigars Lūsis.
Jau ziņots, ka Broka iesniedza demisijas rakstu Straujumai, jo ģenerālprokuratūra nolēma nemainīt Satversmes aizsardzības biroja lēmumu nepiešķirt viņai augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
Lēmumu par ministres portfeļa nolikšanu viņa pieņēmusi pēc apspriešanās ar partijas biedriem.
Iepriekš ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav mainījis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) lēmumu par atteikumu tieslietu ministrei Baibai Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam.
SAB neatklāja pielaides atteikuma iemeslus, tomēr, saņemot Brokas partijas biedru pārmetumus par politisku ietekmējamību, SAB vadītājs Jānis Maizītis ir paziņojis, ka atteikuma pamatā ir nopietni iemesli. Tāpat tikušas dotas norādes, ka atteikuma iemesli Brokai, visticamāk, esot ļoti labi zināmi, lai arī politiķe apgalvo pretējo.
Broka SAB lēmumu ģenerālprokuroram pārsūdzēja jūnija beigās. Broka nosūtīja ģenerālprokuroram desmit lappuses garu pārsūdzību, kurā lūdza sniegt pamatojumu, kādēļ viņai tika atteikta augstākās kategorijas pielaide. Broka uzreiz pēc pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanas paziņoja par gatavību šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Savukārt par tālāko rīcību, ja arī ģenerālprokurora lēmums būs nelabvēlīgs, viņa lemšot vēlāk. Broka neizslēdz iespēju vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Šogad rudenī notiekošajās Saeimas vēlēšanās Broka nestartēs.