Tiesību eksperts: Saeimu var iesaistīt Grieķijas aizdevuma piešķiršanā arī bez jauna likuma

Lai Saeima varētu iesaistīties lēmuma pieņemšanā par Latvijas piekrišanu Grieķijas aizdevuma programmai no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), nav vajadzīgs speciāls likums, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” sacīja konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.

Latvijā jau pastāv dažādi mehānismi, kā valsts var piedalīties naudas aizdevumos. ESM gadījumā tas ir speciālā likuma jautājums un jau ir atrunāts, kā notiek lēmuma pieņemšanas kārtība, skaidro Pastars.

Ja premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”) izteicās, ka vēlas Saeimas iesaisti šī lēmuma pieņemšanā, tad to var darīt. Turklāt jautājumu var atrisināt bez jauna likuma, jo Saeimas kārtības rullis jau pieļauj šādu premjeres rīcību.

Savukārt, ja regulējums šādiem gadījumiem taptu, tad nevajadzētu skatīties tikai uz Grieķijas gadījumu, bet vispārīgi.

Tam, ka dažu dienu laikā nav iespējams veikt šādas izmaiņas, piekrīt ieceres autoru – partijas „No sirds Latvijai” frakcijas – deputāts Gunārs Kūtris. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka agri vai vēlu šāds aspekts likumā ir jāieliek. Viņš arī atbalsta šādu soli no premjeres puses, ja viņa pati to vēlas. Viņaprāt, ilgākā laikā likumā vajadzīgas šādas izmaiņas, lai nenotiek brīva lemšana par to.

Iepriekš Straujuma pauda, ka gala lēmums par aizdevumu Grieķijai būtu jāizskata Saeimā. Līdzīgu uzskatu pauda "Vienotības" vadītāja Solvita Āboltiņa: "Tātad tas nav atkarīgs no tā, vai tas ir paredzēts likumā. Tas ir atkarīgs no politiķa, kurš pieņem lēmumus, godaprāta."

Jau ziņots, ka eirozonas valstu vadītāji un Grieķijas valdība pirmdien, 13.jūlijā, panāca vienošanos par nākamā aizdevuma piešķiršanu. Tas notiks gadījumā, ja Grieķija līdz 15.jūlijam pieņems vairākus likumus par pensijas sistēmas un nodokļu  sistēmas reformu un citiem jautājumiem.

Ja Grieķijas parlaments atbalstīs valdības iecerētos budžeta konsolidēšanas pasākumus, tad valsts saņems līdz 86 miljardiem eiro lielu aizdevumu. Tas nepieciešams, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas un iespējamās iziešanas no eirozonas.

Grieķiem arī būs jāgarantē, ka valsts statistikas birojs savā darbībā būs neatkarīgs. Savulaik tieši šis birojs bija atbildīgs par viltotu datu sniegšanu saistībā ar Māstrihtas kritēriju izpildi, kas ir izšķiroši valsts uzņemšanai eirozonā. Ceturtais uzdevums ir Fiskālās disciplīnas padomes izveide. Minētās primārās aizdevēju prasības Grieķijai jāizpilda līdz 15.jūlija pusnaktij. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti