Satversme paredz plašu pilnvaru apjomu prezidentam, taču Latvijas praksē un teorijā Saeimas priekšsēdētājs var pārņemt tādus pienākumus kā likumu izsludināšana, to nodošana otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, ja to pieprasa trešdaļa deputātu, un kara pasludināšana. Spīkeram tiek nodotas tās funkcijas, no kurām nav iespējams izvairīties, piemēram, likumu izsludināšana 21 dienas laikā pēc pieņemšanas.
Savukārt prezidenta veto tiesības likumdošanas procesā netiek nodotas spīkeram, jo viņš kā deputāts jau ir paudis savu viedokli. Turklāt šāds pienākums nav obligāts, un tiesību eksperts mudina to nepārspīlēt, jo tā ir tikai iespēja lūgt Saeimu pārdomāt savu lēmumu. Bet, ja parlaments pieņem prezidenta viedoklim pretēju lēmumu, viņš to var nodot tautas nobalsošanai vai vērsties Satversmes tiesā.
Jāņem vērā, ka Saeimas spīkers nav pagaidu prezidents, norāda Pleps. Viens no iemesliem tam ir speciāla aizsardzība prezidentam, kā nav parlamenta priekšsēdētājam, piemēram, spīkeru ir vienkāršāk atlaist no amata.
Bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers gan norāda – praksē pirms kādas prombūtnes ar Saeimas priekšsēdētāju laikus tiek izrunāta gaidāmā likumu izsludināšana, bet ja ir domstarpības, tas tiek atlikts. Arī Pleps uzsver – galvenais ir saruna starp abām amatpersonām.
Vējoņa slimības gadījumā šāda saruna ar Saeimas priekšsēdētāju par pilnvaru nodošanu ir bijusi, apliecina Pleps.
Vēstīts, ka Valsts prezidentam Raimondam Vējonim 20.janvārī veikta sirds operācija, jo infekcija bija bojājusi sirds vārstuli, kas nomainīts ar protēzi. Pēc ārstēšanās intensīvās terapijas nodaļā prezidents turpināja atlabšanu kardioloģijas nodaļā. Savukārt februāra sākumā Vējonis videouzrunā pateicās Latvijas iedzīvotājiem par atbalstu. Ārsti atklāja, ka prezidentam bija jāārstē ne tikai sepses izraisītās veselības problēmas, bet arī iedzimta sirds kaite.
