Tiesību eksperti: Partiju nespēja vienoties par bēgļu uzņemšanu vēl nav konstitucionālā krīze

Valdošās partijas “Vienotība” līderes Solvitas Āboltiņas apgalvojumi, ka bēgļu jautājuma dēļ Latvijā izveidojusies konstitucionālā krīze, ir pārspīlēti, jo pašlaik tā ir tikai partiju nespēja vienoties, Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja tiesību eksperti.

Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka politiskā krīze gan nav konstitucionālā krīze un, ja partijas nespēj par kaut ko vienoties, tā vēl nav konstitucionālā krīze.

Dravnieks skaidroja, ka konstitucionālā krīze iestājas, ja politiķiem ir saprātīgas idejas un argumenti, bet konstitūcijā iestrādātā iekārta traucē pieņemt lēmumus.

Koalīcijas valdībās lēmumu pieņemšanas efektivitāte atkarīga no politiskās kultūras, un izskatās, ka “šobrīd ir tāds kašķīgs laiks gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē”, sacīja Dravnieks.   

Arī konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps Latvijas Radio norādīja, ka konstitucionāla krīze ir ilgstošs konflikts starp valsts institūcijām, kuram nav risinājuma.

Viņš pauda, ka šobrīd parlamentārajam vairākumam un valdībai ir pietiekami daudz instrumentu, lai atrisinātu šo situāciju.

 Skaidrojums: Ar ko atšķiras bēglis, patvēruma meklētājs un nelegālais imigrants

Patvēruma meklētājs - cilvēks, kurš ierodas kādā valstī un lūdz patvērumu.

Bēglis - cilvēks, par kuru atbildīgās iestādes atzinušas, ka viņš izcelsmes valstī pakļauts vajāšanas briesmām rases, reliģijas, tautības, sociālās grupas dēļ.

Alternatīvais statuss - cilvēks, kurš nevar saņemt bēgļa statusu, tomēr viņam nepieciešama aizsardzība. Statusu piešķir īslaicīgi.

Nelegālais imigrants - cilvēks, kurš pretlikumīgi šķērso valsts robežu vai nelikumīgi uzturas valstī bez nolūka lūgt patvērumu.

***
Vārdu “bēglis” ziņu portāls Lsm.lv lieto ne šauri juridiskā, bet plašākā nozīmē, apzīmējot cilvēkus, kas pēdējo gadu laikā dažādu iemeslu dēļ atstājuši savas mājas un ieradušies vai aizvien ir ceļā uz Eiropu, kur vēlas apmesties uz dzīvi.  

Jau vēstīts, ka Eiropas Komisijas (EK) vadītājs Žans Klods Junkers 9.septembrī uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.

Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēki, pēc tam preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 bēgļiem Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.

Par Junkera piedāvājumu pirmdien diskutēs Eiropas Savienības iekšlietu ministri. Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Vienotība") nepiedalās šajā sanāksmē, jo valdošās koalīcijas partijas nav spējušas atrast kopīgu valodu bēgļu jautājumā.

Divas no valdību veidojošajām partijām - ZZS un NA - nevēlas bēgļu uzņemšanu Latvijā, "Vienotība" teikusi jāvārdu Junkera idejai sadalīt gandrīz visās ES dalībvalstīs 160 000 bēgļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti