Krustpunktā

Brīvais mikrofons, 1. jūnijs

Krustpunktā

Covid-19 izraisītā ārkārtējā situācija aktualizējusi jautājumu par partnerattiecību likumu

Ilona Kronberga: Mēs lēnām veicam pagriezienu no mērķa grupām uz sistēmisku pieeju

Tiesību eksperte: Bērnu tiesību karstais punkts Latvijā – bāriņtiesu reforma

Bāriņtiesu reforma ir vismaz 80% no risinājuma bērnu tiesību problēmu jautājumiem valsts līmenī Latvijā. Turklāt reformu būtu svarīgi sagatavot šogad, lai to iedzīvinātu līdz ar novadu reformu, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja tieslietu ministra padomniece un domnīcas „Providus” asociētā pētniece Ilona Kronberga.

“Bāriņtiesu reformas jautājums vismaz šībrīža aktualitāšu sarakstā ir 80% no problēmas risinājuma. Tas ir karstais punkts. Neatrisinot bāriņtiesu jautājumu, mēs nevaram uzzīmēt bērnu tiesību vispārējo sistēmu,” sacīja Kronberga.

Eksperte uzsvēra, ka bāriņtiesu reformu būtu svarīgi ieviest līdz ar administratīvi teritoriālo reformu. Pašlaik Latvijā ir 118 bāriņtiesas, kas līdz ar novadu reformu mainīsies. Atbilstoši pašvaldību skaitam pēc reformas Latvijā jābūt 40 pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības dienestiem, uzskata Kronberga.

Šajā brīdī valstij jāizstrādā jauns bāriņtiesu standarts. Turklāt jāmaina arī nosaukums, kurš nācis jau no cariskās Krievijas tiesību tradīcijas, piebilda eksperte.

Viņas skatījumā no daļas funkciju jāatsakās. Tieslietu ministrija pašlaik strādā pie tā, lai saprastu, kurus no bāriņtiesas esošajām funkcijām var pārņemt vispārējās jurisdikcijas tiesa. Par to vēl gaidāma saruna gan ar tiesnešiem, gan ierēdņiem.

“Kad sanāks jaunievēlētie deputāti pašvaldībās, ir jābūt izstrādātām 40 identiska satura mapēm, kurās ir ietverts jaunais pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības institūtu standarts. Tur ir iekšā tas, ko valsts saredz, kam ir jābūt no pašvaldību puses bērnu tiesību aizsardzībā,” sacīja Kronberga.

Viņasprāt, bāriņtiesu reformai jābūt sagatavotai šogad un tai jābūt uz galda, kad tiks ievēlētas jaunās pašvaldības.

Kronbergas skatījumā jaunajām bāriņtiesām jābūt funkcionālā padotībā centrālajai bērnu tiesību aizsardzības iestādei – Tieslietu vai Labklājības ministrija.

“Viennozīmīgi skaidrs, ka jābūt spēcīgam centrāliem spēlētājiem. Un es gribētu redzēt par nozari atbildīgo ministriju daudz spēcīgāku pienesumu, es gribētu redzēt spēcīgu centrālo iestādi,” viņa sacīja.

Tāpat viņa uzsvēra, ka nevar uzgrūst atbildību tikai Bērnu tiesību inspekcijas direktoram, kuru pašlaik meklē atlases konkursā: “Šajā jomā šobrīd nepietiks ar to, kad tiks pieņemts darbā viens jauns cilvēks, uz kura pleciem smaidot klusi uzliksim šo nastu un skatīsimies, kā viņš tajā noslīkst.” Tāpēc esot jāatlasa spēcīga, motivēta komanda, kurai jādod jānosprauž mērķi.

KONTEKSTS:

Labklājības ministrija jau 2019.gada vasarā paziņoja par plānu bāriņtiesu funkcijas no pašvaldībām nodot valsts pārziņā, kā arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) vietā veidot jaunu bērnu tiesību aizsardzības iestādi ar vairākiem reģionālajiem centriem. Līdzīga sistēma ir Lietuvā, kuras pieredzi vēlas pārņemt arī Latvija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti