Saeimas Juridiskās komisijas vairākums trešdien, 5.aprīlī, nolēma atbalstīt rosinājumu no likuma grozījumiem izslēgt priekšlikumu, kas paredzētu iespēju sākt kriminālprocesu par vardarbību ģimenē bez cietušā iesnieguma.
"No loģikas viedokļa šādi kriminālprocesi ir pilnīgi bezperspektīvi, ja cietušais to nevēlas. Līdz ar to, lai kaut kur atskaitītos un kaut kur ierakstītu, nav jābojā normālā procedūra. (..) Mēs runājam par viegliem miesas bojājumiem, kas ir vienas reizes gadījums. Ja viņiem ir labas attiecības, cietušais šādos gadījumos teiks, es kritu, es sasitos. Nevar to pataisīt par kriminālu. Valsts atkal jaucas privātās attiecībās," iepriekš vērtēja Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Gunārs Kūtris.
Latvijas Radio viņš norādīja, ka neesot jēgas tērēt valsts naudu ģimenes strīdā, kur pati ģimene nevēlas, lai tas tiktu darīts. Tā vietā būtu aktīvāk jādarbojas sociālajiem dienestiem, krīzes dienestiem un psihologiem, kas pārliecinātu cietušos cīnītos par savām tiesībām un pašam rakstīt iesniegumu.
Tomēr centrs „Marta” iestājas par to, lai policija un atbilstošās institūcijas reaģē ar atbilstošu attieksmi un izmeklētu šādus gadījumus arī bez iesniegumiem, jo sievietes lielākoties pie policijas vēršas tikai pēc atkārtotiem miesas bojājumiem.
"Ja mums svarīga sieviešu veselība, bērnu tiesības un ja gribam, lai vardarbība neatkārtotos un visa sabiedrība neciestu, svarīgi, lai institūcijas iesaistās un reaģē ar atbilstošu attieksmi," "Pēcpusdienā" sacīja Lāce.
Lāce gan atbalsta, ka šajā procesā arī būtu jāpieslēdzas sociālajiem dienestiem, jo sadarbībai ir jābūt, tomēr policijai ir jābūt pirmajai, kura ierodas uz izsaukuma vietu un tālāk lemtu, kā citām institūcijām iesaistīties.
Ja deputāti neņems vērā centra iebildumus, "Marta" un citas tiesību aizstāvju organizācijas gatavas protesta akcijām.
Vēstīts, ka Saeimā asas diskusijas raisījušās par Tieslietu ministrijas piedāvātajiem Krimināllikuma grozījumiem, ar kuriem paredzēts kriminālprocesu par vardarbību ģimenē ierosināt arī bez cietušās personas iesnieguma. Parlamenta Juridiskajā komisijā deputātu vairākums nobalsoja pret šādām izmaiņām, taču grozījumu atbalstītāji cer, ka līdz gala lēmuma pieņemšanai balsu samērs būs pretējs.
