Tiesībsargs: Valdības komunikācija krīzes laikā varēja būt labāka, skaidrāka un savlaicīgāka

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Valdība par maz skaidro savus lēmumus, un, laikus nesaņemot informāciju, iedzīvotājiem rodas neziņa un bailes par nākotni, kas rada šaubas par valdības rīkojumu pamatotību. Tomēr šis nav īstais laiks, lai sabiedrība apšaubītu valdības rīkojumus un nepildītu likumus, secina Tiesībsarga birojs. Iemesls neuzticībai tiek minēts – neveiksmīga komunikācija.

Tiesībsargs: Valdības komunikācija krīzes laikā varēja būt labāka, skaidrāka un savlaicīgāka
00:00 / 03:25
Lejuplādēt

Sabiedrībai grūti uzticēties valdības viedoklim un lēmumiem krīzes situācijā, jo līdz galam nav skaidrota ierobežojumu pamatotība, kā arī komunikācija ir bijusi novēlota.

Arī Latvijas Radio uzrunātie rīdzinieki dažādi vērtē ministru darbu un lēmumu skaidrošanu sabiedrībai. Tomēr kopumā aptaujātie ierobežojumu nepieciešamību saprot.

Valdības komunikācija krīzes laikā varēja būt labāka, skaidrāka un savlaicīgāka, lai cilvēki un uzņēmumi zinātu, ar ko rēķināties, norādīja tiesībsargs Juris Jansons. Tiesībsargs skaidroja, ka valdības komunikācijai šobrīd ir liela nozīme. Tāpēc Jansons ir sniedzis arī rekomendācijas tās uzlabošanai: “Tāpat esmu vērsis uzmanību par nepieciešamību nodrošināt plašāku informāciju par emocionālās veselības atbalstu un saskarsmes uzturēšanu bērniem un vecākiem.”

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš uzskata, ka šobrīd ir manāms stratēģijas trūkums. Arī krīzes vadības grupa, kurā tiek pieņemti svarīgākie lēmumi, ir noslēgta.

“Šobrīd mēs redzam pretējo – politiķi ir ierobežojušies. Viņi paši ir gudri, viņi visu paši zina. Nu, sanāk mums tas tā, kā sanāk. Katrā ziņā es domāju, ka, nepārveidojot šo krīzes stratēģisko vadību, es neko labu īstenībā nesagaidu,” sacīja Endziņš.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Edvīns Danovskis valdības lēmumu pieņemšanu salīdzina ar ziņu nodošanu militārajā dienestā: kad komandieris izsludina pavēli, tā vēl ir jānogādā līdz pulkam.

Danovskis norādīja, ka valdības lēmumiem jābūt sistemātiskiem un skaidri sabiedrībai nodotiem: “Ir maldīgi domāt, ka ar tiesību akta pieņemšanu un izsludināšanu viss ir panākts. Realitātē panākt tiesību normu īstenošanu ar izsludināšanu vien, it sevišķi šādos apstākļos, nav pietiekami. It sevišķi, saprotot cilvēku instinktu – ja tās tiesību normas bieži mainās, viņi tam atmet ar roku. Saka: mēs vairs nespējam izsekot.”

To, ka notiek ļoti aktīva nepatiesas informācijas aprite un izplatīšana, novērojis NATO komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts. Šis esot laiks, kad sabiedrība arvien vairāk patērē "vieglu" informāciju un atsakās domāt racionāli.  

"Bieži vien fakti tiek izdomāti no zila gaisa, un atbildības par šo nav. Bet mēs skatāmies uz efektu – bieži vien atsevišķi tīkli ir ar lielāku auditoriju nekā laikrakstu oficiālās mājaslapas," norādīja Sārts.

Psihiatri izpētījuši, ka sazvērestības teoriju piekritējiem galvenais krāpnieks ir valdība, jo tā pārstāv citu sociālo grupu – turīgos. Profesionālu virusologu argumenti netiek pieņemti, jo zinātnieki konspirologu skatījumā ir uzpirkti.

Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) skaidroja, ka ar šādu krīzi valdība, tāpat kā visur citur pasaulē saskaras pirmo reizi. Tāpēc pieņemto lēmumu skaidrošana reizēm esot novēlota. Viņaprāt, komunikācija ar sabiedrību, iespējams, būtu jāuztic profesionāļiem, nevis politiķiem.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 nebeidza pieaugt.

Valdība 1. decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim. Ierobežojumi ir tikpat stingri kā pavasarī – jāievēro “2+2”  princips. Tas nozīmē, ka tikties drīkst tikai divi cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot divu metru distanci.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti