Pēcpusdiena

Dabas aizsardzības pārvalde aicina atbrīvot no Tatārijas salāta kāpas

Pēcpusdiena

Pošamies uz simtgades zaļumballi sestdienas vakarā!

Tiesībsargs: Atsevišķas NVO, iespējams, apzināti diskreditē Latviju

Tiesībsargs vaino NVO par melošanu ANO komitejai

Tiesībsargs kritiski raugās uz ANO Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas darbības efektivitāti un ir sašutis par atsevišķu Latvijas nevalstisko organizāciju (NVO) sniegto ziņojumu par situāciju Latvijā, jo, viņaprāt, organizācijas sniegušas melīgu informāciju par nepilsoņiem, liecina Tiesībsarga biroja paziņojums medijiem.

ĪSUMĀ:

  • Tiesībsargs: Latvijas Cilvēktiesību komiteja un Latvijas Cilvēktiesību centrs melo ANO par nepilsoņiem Latvijā.
  • Tiesībsargs: Skumji, ka ANO komiteja šādai informācijai uzticas.
  • Cilvēktiesību centrs: Valdības ziņojums pārāk pozitīvs, norādījām uz problēmām.
  • Tiesībsargs nosūtīja ANO komitejai vēstuli ar aicinājumu veidot vienotus NVO ziņošanas principus.

Šī gada 8.-9. augustā Ženēvā norisinājās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Rasu diskriminācijas novēršanas komitejas 96. sesija, kuras ietvaros tiek izvērtēts arī ziņojums par Latviju.

Jau 2017. gada nogalē valsts ir iesniegusi ziņojumu par Starptautiskās konvencijas par visa veida rasu diskriminācijas novēršanu Latvijā, šī gada jūlijā ēnu jeb alternatīvos ziņojumus iesniegušas divas nevalstiskās organizācijas - Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja un Latvijas Cilvēktiesību centrs.

Tiesībsargs pauž neizpratni un sašutumu par to, ka nevalstiskās organizācijas sniedz starptautiskajām institūcijām neprecīzu un pat melīgu informāciju. 

“Informācija un situācijas skaidrojums, kā to šobrīd ir pasniegušas atsevišķas organizācijas, ir klaji melīgs,” paziņoja tiesībsargs Juris Jansons.

Latvijas Cilvēktiesību centra vadītāja Anhelita Kamenska savukārt Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” norādīja, ka parasti valdības ziņojumi ir ļoti pozitīvi un tajos reti parādās problemātiskās jomas.

“Bet, ja ziņojumā ir tikai pozitīvas lietas, cik liela ir tā ticamības pakāpe?” jautāja Kamenska. 

Viņa skaidroja, ka centrs pievērsās četriem jautājumiem un, piemēram, secināja, ka situācija ar romu izglītību pasliktinājusies, jo trešdaļa romu bērnu mācās speciālajās skolās vai pēc speciālās programmas, un šie “bērni ir norakstīti”.

Tāpat situācija ar naida runas izskaušanu nav ļoti laba, jo, piemēram, par naida runu sociālajos tīklos to uzturētājiem ziņo nevalstiskais sektors, bet tam būtu nepieciešams arī valsts atbalsts, klāstīja Kamenska.  Tāpat centrs vērtējis Tiesībsarga biroja darbu rasu diskriminācijas novēršanas jomā, un arī par to ir jautājumi, vai šī darbība bija pietiekama. 

Savukārt ceturtais aspekts bija nepilsoņi. Pašlaik Latvijā dzimušajiem bērniem ir viens solis līdz pilsonības saņemšanai – vecākiem vienkārši ir jāaizpilda iesniegums, bet automātiskā pilsonība piešķiršana būtu nopietns simbolisks solis, ka mēs skatāmies nākotnē, norādīja Kamenska.  

Savukārt tiesībsargs skaidroja, ka “laikā, kad Latvijas valsts Ārlietu ministrijas personā un Tiesībsarga birojs gadiem ilgi skaidro starptautiskajām iestādēm konkrētas lietas, piemēram, ka Latvijas nepilsoņi nav bezvalstnieki, te pāris grupiņas cilvēku to vienkārši norok, apgalvojot pilnīgi pretējo”.

“Skumji un absolūti nepieņemami man kā tiesībsargam ir arī tas, ka ANO komiteja uzticas šādām cilvēktiesību aizsardzības organizācijām, nepārbaudot informācijas patiesumu,” atzina Jansons.

Savukārt romu tiesību jautājumā tiesībsargs jau kopš 2011. gada sadarbojas ar Starptautisko Romu apvienību, kas ir viena no lielākajām romu tiesību un interešu aizstāvošajām organizācijām pasaulē. Ar šo organizāciju tiesībsargam noslēgts sadarbības memorands, turklāt 2017. gada 20. oktobrī tiesībsargs saņēmis apvienības atzinību par viņa nenovērtējamo ieguldījumu romu kultūras un vēstures attīstībā. Šāda veida sadarbība un pašu organizāciju aktīva rīcība visefektīvāk var aptvert un aizstāvēt cilvēku grupu intereses, uzskata Tiesībsarga birojs.

Tiesībsargs ir nosūtījis vēstuli ANO komitejai par konsekvences trūkumu dažādu ANO komiteju metodoloģijā, kas attiecas uz nacionālo cilvēktiesību institūciju un nevalstisko organizāciju ziņošanas un klātienes dalību komiteju darba sesijās.  Šobrīd metodoloģija nav vienota, tā drīzāk ir haotiska, kā arī nav visiem saprotamu kritēriju mehānismam, kādā sniegt informāciju un paust viedokli. Attiecīgi tiesībsargs aicina ANO darīt visu nepieciešamo, lai cilvēktiesību institūciju un NVO līdzdalība ANO procesos būtu saprotama, pieejama, efektīva un uz rezultātu orientēta, informēja Tiesībsarga birojs.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti