Tiesībsargs un bērnu tiesību aizstāvji neatbalsta ieceri direktoriem ļaut lemt par agresīvu skolēnu izglītošanu ģimenē

Tiesībsargs un Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija neatbalsta ieceri skolu direktoriem ļaut lemt par agresīvu skolēnu izglītošanu ģimenē. Eksperti norādījuši uz kvalitatīvas izglītības pieejamības riskiem. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un skolu vadītāju organizācijas ieskatā Izglītības likumā jāstiprina pedagogu tiesības, lai mazinātu emocionālās un fiziskās vardarbības problēmu skolās.

Tiesībsargs un bērnu tiesību aizstāvji iebilst iecerei skolu direktoriem ļaut lemt par agresīvu skolēnu izglītošanu ģimenē
00:00 / 06:08
Lejuplādēt

Saeimas Izglītības komisijā virza ieceri skolas direktoriem piešķirt tiesības lemt par agresīvu skolēnu izglītošanos ģimenē. Paredzēts, ka šādu lēmumu skolu vadītāji varēs pieņemt, ja skolēns veicis atkārtotu emocionālu vai fizisku vardarbību pret pedagogiem vai skolas biedriem. 

Biedrības "Latvijas Autisma apvienība" vadītāja Līga Bērziņa norādīja, ka tā būtu problēmas ignorēšana, nevis risinājums: "Šiem bērniem nebūs tā, ka viņi divu nedēļu laikā kaut ko pārdomās un būs mainījuši uzvedību; tas ir iespējams tikai tad, ja bērns nonāk kādā saskarsmes treniņa vai intervences grupā, kur viņš netiek brutāli sodīts, bet saņem kvalificētu palīdzību. Tās tagad pietrūkst. Es šajā brīdī no dažādiem ierēdņiem esmu dzirdējusi, ka mums pietiek, mēs esam dzirdējuši pietiekami daudz, pieņemsim likumus un tad domāsim, ko ar to bērnu tālāk darīt. Taču, iespējams, atsevišķu sarežģītu gadījumu dēļ  mēs vispārinām. Un ko mēs kā Autisma apvienība redzam, ka ļoti bieži ģimene paliek viena un ka

vienkārši būs vēl viens sistēmas instruments, kas nevis palīdzēs vecākiem izprast šo uzvedību un vecākiem atrisināt šos stāstus, bet būs vēl viens instruments, kas palīdzēs vienkārši izrēķināties ar ģimeni."

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere skaidroja, ka politiķu piedāvātais risinājums ir nesamērīgs. Vecāku pienākums šajos gadījumos būs pašiem pilnībā nodrošināt izglītības ieguvi ģimenē un sadarboties ar pašvaldību.

Grāvere atzīmēja: "Lai šeit nejauktu ar mājmācību vai attālinātām mācībām, tad jāsaprot, ka šeit paredzēts, ka visu izglītības saturu nodrošinātu šo bērnu vecāki. Bērnam tādā gadījumā nav paredzēta neviena konsultācija skolā. Konsultācijas pie priekšmetu skolotājiem paredzētas vecākiem, un šis bērns ne retāk kā divas reizes semestrī tad iet uz skolu atbildēt. Līdz šim tāda izglītība ģimenē varēja būt pēc pašu vecāku iniciatīvas.

Obligāto mācību saturu valstī nevar uzlikt par pienākumu nodrošināt vecākiem. Viņiem var nebūt arī praktiskas iespējas to darīt, ja viņi strādā. Tā kā tiesībsarga ieskatā tas ir liels risks, ja skolas direktors par to var lemt."

Savukārt Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle, Rīgas 40. vidusskolas vadītāja Jeļena Vediščeva iezīmēja vardarbības problēmu skolās un pārliecināta, ka atkārtoti vardarbīga skolēna apmācība ģimenē ir risinājums, jo nereti šo bērnu vecāki skolotāju un atbalsta personāla teiktajā neieklausās.

Vediščeva skaidroja: "Bieži vien vecāki ir tie, kuri uzskata, ka viņiem ar savu bērnu nav jāstrīdas, vai ieņem pozīciju, ka viņu bērni nav vainīgi, bet visi pārējie ir vainīgi un aizskar viņu atvasi. Un, apkopojot skolu pieredzi, cik grūti iet ar šiem bērniem, kuri atkārtoti ir vardarbīgi un pārkāpj pārējo klases biedru tiesības uz netraucētu izglītību, mēs nevaram teikt, ka tas ir masveidā. Un tieši tāpēc mēs piedāvājam, ka direktors pats var katru šo situāciju izvērtēt. Tas nav domāts tā, ka vienu reizi puiši saķērās un tagad mēs uzreiz sūtīsim bērnu uz izglītību ģimenē, nē, tā tas nebūs."

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija grozījumus neatbalsta, vienlaikus inspekcijas vadītājas vietniece Valentīna Gorbunova apstiprināja, ka vardarbība skolās ir problēma, kam gan jāmeklē citi risinājumi, jo lielākajā daļā gadījumu problēmas ar bērnu uzvedību iezīmējas pirmsskolas vecumā, kuras arī pedagogiem savlaicīgi būtu jāatpazīst.

Gorbunova norādīja: "Šāda risinājuma piedāvājums ir mēģinājums problēmu paslaucīt zem tepiķa, kas ir īstermiņa risinājums, bet ilgtermiņā tas noteikti atgrieztos ar bumeranga efektu. Šajā situācijā, ja bērns tiks novirzīts izglītībai ģimenē, tad cietīs izglītības kvalitāte, jo kovida laiks parādīja, ka bērniem, ierobežoti mācoties, ļoti pasliktinājās psihoemocionālais stāvoklis. Taču šajā situācijā, kur bērnam jau ir uzvedības traucējumi, šī situācija vēl var pasliktināties."

Grozījumi tapuši līdz ar diskusiju par pedagogu tiesībām Izglītības likumā, bet konkrēto priekšlikumu iesniegusi izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie"), kuras padomnieks Jānis Ozols gan skaidroja, ka direktoram, kas pieņems lēmumu par agresīvu skolēnu izglītošanos ģimenē arī joprojām būs jāuzņemas atbildību par viņa izglītību.

"Ir skaidrs tas, ka mēs nevaram sadedzināt mūsu pedagogus, atstājot viņus bezpalīdzīgā situācijā. Tā ideja jau ir attīstījusies no izglītības ģimenē līdz tam, ka tomēr normatīvajā aktā tiks paredzēts, ka līdz 2023. gada decembrim tiks sagatavota  speciāla kārtība ar visām institūcijām, kuras tiks uzskaitītas un kurām šādā brīdī, kad direktors ceļ trauksmi, ir jāiesaistās un jānodrošina tas, lai saprastu, kas tam bērnam ir vajadzīgs," paskaidroja Ozols.

Saeimas Izglītības komisijas vadītājs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka iepriekš vienošanās par atkārtoti agresīvu skolēnu izglītības jautājumu vēl nav panākta, un plašāku diskusiju par šiem grozījumiem sola septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt