Tiesībsargs apstrīd grozījumus Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā, kas stājās spēkā pērn novembrī un paredz, ka fonda administrācija publisko ziņas par parādnieku (vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa un dzimšanas gads) savā mājaslapā.
Saskaņā ar likumu ziņas par parādniekiem varēs publiskot, ja alimentu pieprasītājs tam piekrīt un no valsts vai pašvaldību iestādēm nav saņemta informāciju, ka šo ziņu publiskošana kaitētu bērna interesēm.
Alimentu nemaksātāju vārdu nevar publiskot, ja tā ir persona ar invaliditāti vai persona, kas pārejošas darbnespējas dēļ nestrādā ilgāk kā sešus mēnešus gadījumos, kad darbnespēja ir nepārtraukta, vai vienu gadu triju gadu periodā gadījumos, kad darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem.
Tiesībsargs uzskata, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmē noteiktajam principam, ka „ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves [..] neaizskaramību”.
Tiesības uz privāto dzīvi nozīmē, ka indivīdam ir tiesības uz savu privāto telpu, tiesības dzīvot pēc sava prāta, saskaņā ar savu būtību un vēlmēm attīstīt un pilnveidot savu personību, iespējami minimāli ciešot no valsts vai citu personu iejaukšanās.
Arī Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija paredz, ka „ikvienam ir tiesības uz savas privātās un ģimenes dzīves, dzīvokļa un sarakstes neaizskaramību.” Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) savā judikatūrā skaidrojusi, ka jēdzienam „privātā dzīve” ir plaša nozīme. Šis jēdziens ietver daudzus personas sociālās un fiziskās identitātes aspektus. Tāpat ECT ir skaidri norādījusi, ka Konvencijas norma ietver arī personas datu aizsardzību, tādā veidā vēstot, ka personas datu aizsardzībai ir fundamentāla nozīme personas privātās dzīves tiesību respektēšanā, atgādina Tiesībsargs.
Vārds, uzvārds un personas kods veido fiziskas personas identitāti. Uzturlīdzekļu parādnieku gadījumā tiktu publicēts vārds, uzvārds, dzimšanas gads un personas koda otrā daļa. Tādejādi salīdzinoši viegli būs noskaidrot personas identitāti, jo būs nepieciešams tikai uzzināt personas dzimšanas datumu un mēnesi (piemēram, sociālajos tīklos), norada Tiesībsargs.
Tiesībsarga ieskatā, trešajām personām, jebkuram interesentam nav tiesiska pamata uzzināt uzturlīdzekļu parādnieku personas datus. Publicējot uzturlīdzekļu parādnieku datus, padarot tos pieejamus jebkurai personai, parādnieku datu apstrāde notiks ārpus nepieciešamā apjoma un paredzētā mērķa.
Jau ziņots, ka saskaņā ar likumu Uzturlīdzekļu garantiju fonds, izveidojot publiski pieejamu datu bāzi ar uzturlīdzekļu nemaksātājiem, tajā norādīs parādnieka vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu. Ziņas par šīm personām UGF mājaslapā būs pieejamas, sākot ar 2015.gada 1.jūliju.
Kārtību, kādā UGF publisko un dzēš ziņas par uzturlīdzekļu nemaksātājiem, noteiks Ministru kabinets. Likums grozīts, lai veicinātu bērnu tiesību aizsardzību un vecāku pienākumu pildīšanu, maksājot uzturlīdzekļus.
Tiesībsargs jau iepriekš pauda, ka alimentu nemaksātāju vārdu publiskošana varētu nostādīt bērnu neērtā vai pazemojošā situācijā, un šī iecere ir 21.gadsimta versija par kauna stabu.
