Atbilstoši Tiesībsarga biroja apkopotajai informācijai, pērn birojs saņēmis vairāk nekā 1800 iedzīvotāju iesniegumus.
Uzrunājot Saeimas deputātus, Jansons norādīja uz vairākām problemātiskām jomām, pie kurām, viņaprāt, pieder arī naida runas izplatība un neiecietība, kas nereti netiek atbilstoši atpazītas.
"Valsts pienākums ir cīnīties pret naida motivētu noziedzīgu nodarījumu izplatību, kā arī par naida runas ierobežošanu interneta portālos.
Ir jānostiprina vienota metodika šādu noziedzīgo nodarījumu atpazīšanā un izmeklēšanā. Nepieciešams izvērst informatīvas kampaņas gan sabiedrības iecietības veicināšanai, gan par naida runas un naida noziegumu izpausmēm un sekām, ko šādi noziedzīgie nodarījumi var nodarīt vai izraisīt," teica Jansons.
Pēc viņa teiktā, Valsts policijas koledžā sadarbībā ar policiju un Ģenerālprokuratūru tiek izstrādātas vadlīnijas noziedzīgu nodarījumu atpazīšanai un izmeklēšanas veicināšanai.
"Taču arī situācija, ko mēs esam pētījuši praksē, liecina, ka dažādās policijas struktūrās dažādi tiek uztverta problemātika par naida runu vai naida noziegumiem. Un līdz ar to var gadīties, ka bieži tiek nepareizi kvalificēti noziedzīgi nodarījumi un nepareizi piemēroti attiecīgie Krimināllikuma panti," sacīja tiesībsargs.
Jansons savā runā uzsvēra arī, ka vēl ļoti daudz darba ir cilvēktiesību un labas pārvaldības jomā Latvijā.
Galvenais esot iemācīties nošķirt nespēšanu no nevēlēšanās darīt, kas nereti esot būtiska problēma mūsu valstī.
Tiesībsargs arī atgādināja, ka Latvijā joprojām nav ilgtspējīga rīcības plāna, kā daļai sabiedrības neiekrist vēl dziļāk sociālās nedrošības bezdibenī un kā pārtraukt nabadzību visneaizsargātākajām grupām – pensionāriem, personām ar invaliditāti, jauniešiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības.
