Tiesībsargs atzina, ka Covid-19 ierobežojumu laikā ir apdraudēta demokrātija, jo ir ierobežojumi pulcēšanās un sociālo tiesību jomā; iespējams, tie ir racionāli un pamatoti, bet tādi līdz šim nav pieredzēti un līdz ar to sabiedrībā nav viennozīmīgi uztverti.
Jansons uzsvēra, ka mums jābūt saprātīgiem, gudriem, pragmatiskiem, dzīvojot šajā situācijā, izvēloties, kā rīkojāmies, ievērojot piesardzības pasākumus.
Viņš arī pauda, ka šajā laikā komunikācijā ar sabiedrību ir ārkārtīgi svarīgi, lai valdība tiktu sadzirdēta, lēmumi tiktu saprasti.
Tas nozīme, ka lēmumiem jābūt izskaidrotiem – kāpēc ir tāds ierobežojums, ar ko mums rēķināties, “nevis šodien lemsim, ka nākamajā valdības sēdē lemsim par citiem ierobežojumiem”, norādīja Jansons.
“Sabiedrība nogurusi no nekonsekventas komunikācijas, varbūt rīcība ir konsekventa, bet komunikācija – ne pārāk. [..] Cilvēkiem jāzina, kur esam, ar ko jārēķinās pārskatāmā nākotnē,” sacīja Jansons.
Viņš arī novēlēja valdībai viedumu, “lai no tās sērgas tiekam pēc iespējas drīzāk vaļā”, un atgādināja, ka ir jādomā par kompensējošiem mehānismiem tiem, kuri ierobežojumu dēļ zaudē darbu vai iespēju strādāt un gūt ienākumus.
KONTEKSTS:
Līdzšinējā valsts komunikācijas stratēģija par Covid-19 pandēmiju sevi ir izsmēlusi, atzina Krišjāņa Kariņa parlamentārā sekretāre Evika Siliņa no «Jaunās Vienotības». Sabiedrība ir nogurusi no pandēmijas, ierobežojumiem un tā, ka valdībai nākas pieņemt nepopulārus lēmumus, tāpēc turpmāk ar sabiedrību par pandēmiju vairāk runāšot paši sabiedrības, nevis valdības pārstāvji.
Valdības darba vērtējums SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā nokrities līdz zemākajai atzīmei tās pastāvēšanas laikā. Februārī Kariņa vadītās valdības darba vērtējums noslīdējis līdz zemākajai atzīmei tās pastāvēšanas divu gadu laikā. 71% no visiem aptaujātajiem valdības darbam devuši negatīvu vērtējumu.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) skaidro, ka viņa vadītā Ministru kabineta reitingu, visticamāk, ietekmējuši valdības lēmumi Covid-19 izskaušanai.
