Kā aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā, tiesībsargs uzskata, ka dīkstāves pabalstu piešķiršanas kritērijiem jābūt elastīgākiem. Ja kāda pārkāpuma dēļ pabalsti tiek atteikti, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būtu jādod tiesības vērtēt pārkāpumu smagumu un uzņēmumu attieksmi pret tiem.
Tiesībsarga birojs apgalvo, ka joprojām ikdienu saņem daudzas uzņēmēju un darba ņēmēju sūdzības par dīkstāves pabalstu nosacījumiem. Darba ņēmēju sūdzībās tiekot norādīts par viņu "sodīšanu" par darba devēju kļūdām un pārkāpumiem, savukārt uzņēmēji pauž neizpratni par Ministru kabineta noteikumu pārmērīgo striktumu.
"Sākotnēji varētu šķist, ka ir taisnīgi dīkstāves pabalstu nepiešķirt, ja krīzes skartais darba devējs vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par darba devēja nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu," paudis Jansons.
Tomēr, viņaprāt, atsevišķi dīkstāves pabalstu izmaksas ierobežojošie noteikumi būtu jāpadara elastīgāki, dodot VID tiesības vērtēt elastīgāk - vai pārkāpumi novērsti, vai uzliktie sodi samaksāti un tekošie nodokļi samaksāti, lai dotu iespēju darba ņēmējiem saņemt taisnīgu atbalstu no valsts puses, "nevis samierināties ar dīkstāves atbalsta pabalsta minimumu".
Jansons uzsver, ka ir saskatāma zināma ekonomiskā loģika - valstiski atbalstīt maksimāli likuma paklausīgus uzņēmējus, tomēr viņš atzīst, ka pārlieku neelastīgie dīkstāves pabalsta piešķiršanas kritēriji nespēj sniegt adekvātu risinājumu, kādu uzņēmējdarbības vide pieprasa un sagaida no valsts mūsdienās.
Tiesībsarga skatījumā, "formālisms un birokrātija" nedrīkst būt par atteikuma argumentu, kāpēc cilvēkiem liegt saņemt taisnīgu dīkstāves pabalstu. "Taisnīgumam darbībā, nevis baltam galdautam, ir jābūt par Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas simbolu," paudis Jansons.
Jansons uzsver, ka līdzšinējie dīkstāves pabalstu piešķiršanas noteikumi ir tikuši mainīti ļoti īsos termiņos. "Teju katru nedēļu tie ir tikuši pilnveidoti, balstoties uz gadījumiem un informāciju, kas neatbilda taisnīgam risinājumam," atzīmējis tiesībsargs.
Tāpēc tiesībsargs 28.aprīlī vērsās pie valdības ar aicinājumu pēc iespējas īsākā laika posmā pilnveidot Ministru kabineta izstrādātos noteikumus, paredzot elastīgāku dīkstāves pabalstu piešķiršanas noteikumu ieviešanu, informēja Tiesībsarga birojā.
Vēstulē Ministru prezidentam Jansons arī norāda, ka "ikkatrs pilnveidots noteikums taisnīguma un solidaritātes vārdā, valstij garantēs uzticamus nodokļu maksātājus ilgtermiņā, un tas sabiedrībai atmaksāsies".
KONTEKSTS:
Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Vīrusa izplatības ierobežošanai 12. martā nolemts Latvijā izsludināt ārkārtējo situāciju, kuru 7. aprīlī pagarināja vēl par mēnesi – līdz 12. maijam. Ārkārtējās situācijas laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos. Lai atbalstītu Latvijas ekonomiku un cilvēkus laikā, kad Covid-19 bremzē uzņēmējdarbību, atvēlēti vairāki miljardi eiro no valsts naudas.
