Tiesībsargs par streiku: Bērni ir ķīlnieki politiķu neizdarībai un skolotāju šantāžai

Skolotāju cīņā par tiesībām uz taisnīgu atlīdzību un politiķu nespējā nodrošināt konstitucionālu principu ir aizmirsts pats galvenais – bērna tiesības uz izglītību, paziņojumā medijiem norādīja tiesībsargs Juris Jansons. Viņš gan uzsvēra skolotājiem tiesības streikot, taču bērniem no tā neesot jācieš.

Paziņojumā medijiem tiesībsargs norādīja, ka, skolotājiem piesakot beztermiņa streiku no 19. septembra, saduras divas Satversmē nostiprinātas tiesības: skolotāju tiesības streikot un bērnu tiesības uz izglītību.

Tiesībsarga ieskatā, bērniem no tā, ka skolotāji streiko, nebūtu jācieš. Tas ir valsts un pašvaldības pienākums nodrošināt bērniem izglītību. Savukārt situācijā, kad tas netiek nodrošināts, vecākiem ir pilnas tiesības vērsties pašvaldībā un administratīvajā rajona tiesā ar prasību pēc kompensējošiem mehānismiem.

“Gaidāmais izglītības un zinātnes darbinieku streiks lielā mērā ir mūsu politiķu neizdarības vai negribēšanas sekas. Skumji vērot, kā priekšvēlēšanu gaisotnē notiek politiskas spēlītes ap tik nopietnu un atbildīgu jautājumu kā mūsu bērnu izglītība,” norādīja Jansons.

Vienlaikus viņš pauda neizpratni, kāpēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nogaidīja līdz jaunā mācību gada sākumam un priekšvēlēšanu laikam, lai uzsāktu streiku un izdarītu spiedienu uz politiķiem, lai tie pildītu Satversmē rakstīto attiecībā par tiesībām par taisnīgu atlīdzību, gan arī citos tiesību aktos noteikto.

“Skolotājiem ir visas tiesības iestāties par taisnīgu atalgojumu. Politiķu nespējas retorika te ir nevietā. Taču streikam izvēlētais laiks nostāda izglītības procesā iesaistītos dalībniekus – šajā gadījumā, skolēnus un viņu vecākus – nevienlīdzīgā pozīcijā. Būtībā tā ir šantāža. Skolotāju intereses tiek aizstāvētas uz bērnu izglītības rēķina, kas, tiesībsarga ieskatā, nav pieļaujami,” norādīts paziņojumā medijiem.

Tiesībsargs mudināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) vairāk uzmanības veltīt izglītības politikas jautājumiem, nevis naudas administrēšanai starp izglītības iestādēm. Tas esot pašvaldību pienākums.

“Šī ir kārtējā reize, kad mēs nespējam vienoties par valstiski svarīgu jautājumu risināšanu, kuras rezultātā cietīs viens no stūrakmeņiem – mūsu bērnu izglītības kvalitāte. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka aizvadītos divus gadus izglītības process jau tā bija sarežģīts saistībā ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem izglītības iestādēs. Esošā situācija nekādi neveicina valsts ilgtspēju,” norāda Jansons.

KONTEKSTS:

Pedagogu streika izlīgšanas komisijas noslēdzošās tikšanās laikā trešdien, 6. septembrī, netika rasts kompromiss starp LIZDA un IZM. Tas nozīmē, ka skolotāju beztermiņa streiks no 19. septembra notiks, un tajā plāno piedalīties 23 000 izglītības darbinieku. 

Skolotāji ir neapmierināti ar nesabalansēto slodzi savās darbavietās, kā arī vēlas iepriekš definētu pedagogu atalgojuma principu ievērošanu. Nozares pārstāvji vēlas saņemt cienīgu algu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī pieprasa pārtraukt gadiem ilgstošo pārslodzi. Abas pedagogu prasības – slodžu sabalansēšana un algu pakāpeniska celšana – izmaksātu provizoriski 139 miljonus eiro nākamgad, 255 miljonus 2024. gadā un vēl gadu vēlāk – 276 miljonus eiro. Tā liecina precizētie IZM veiktie aprēķini. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti