Lieta tika ierosināta pēc tiesībsarga iesnieguma pagājušā gada vasarā, un iesniegumā norādīts, ka, pretēji Veselības aprūpes finansēšanas likumā paredzētajam mediķu algu pieaugumam par 20% jau 2020. gadā, valsts budžetā solītais algu kāpums pilnā apmērā neparādījās, kaut pati Saeima par to bija nobalsojusi, šo solījumu ierakstot likumā.
Satversmes tiesa arī norādīja, ka, tā kā šis solījums nebija nedz valsts budžeta likumā, ne budžeta ietvarā tuvākajiem trim gadiem, tas nebija Saeimai saistošs. Mediķi, protestējot pret šādu soli, iepriekš rīkojuši vērienīgas protesta akcijas.
"Faktiski tā atziņa, kas rodas – ja Saeima vēlas, bet valdība ne līdz galam apmierina šo Saeimas vēlmi, respektīvi, nodrošināt pienācīgu finansējumu, tā kā tas bija paredzēts Veselības aprūpes finansēšanas likumā, un es uzsveru – te ir runa par 2020. gadu. Tātad, ja politiķi pacenšas, bet neizdodas, tad centība un politiskais lēmums ir attaisnojami, lai kādi arī pēc tam būtu šie rezultāti.
Citiem vārdiem sakot, ja politiķi sola tādu vai tādu finansējumu, tad es ieteiktu, ka tam nevajag ticēt, jo vienmēr būs kāds racionāls iemesls, kāpēc to neizpildīt, kaut vai tas ir ierakstīts konkrēti likumā," sacīja tiesībsargs Juris Jansons.
Viņš uzsvēra, ka ne mediķi, ne sabiedrība kopumā nav pasargāta no neizpildāmiem solījumiem, pat ja tie ir ierakstīti likumā.
KONTEKSTS:
2018. gada decembrī ar Saeimas 90 deputātu balsīm likumā ierakstīts mediķu algu pieaugums par 20% trīs gadus pēc kārtas, taču 2020. gada budžetā paredzēta tikai daļa no vajadzīgās summas. 20% algas pieaugums panākts rezidentiem, bet veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa no šā gada sākuma palielināta par 10%.
2019. gadā bija plaši mediķu protesti pēc tam, kad 2020. gada valsts budžetā netika paredzēti 120 miljoni eiro, lai strādājošo algas nozarē celtu par vidēji 20%.
