Panorāma

Veselības aprūpes pamatpakalpojumi jāparedz likumā

Panorāma

M.Kučinskis par valdības deklarāciju

Tiesībsargs: Satversmē paredzētā veselības aprūpe ir mīts

Tiesībsargs: Kvotas veselības aprūpē – «antikonstitucionāls veidojums»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Kvotu sistēma veselības aprūpē nav noteikta nevienā likumā un ir antikonstitucionāls veidojums, to intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja tiesībsargs Juris Jansons.

Satversmē noteiktajam nav praktiska turpinājuma likumos

Viņaprāt, krīzes gados valdībai tika paplašinātas pilnvaras rīcībai veselības aprūpes sistēmā. "Likumdevējs ir pārlieku deleģējis valdībai pilnvarojumu izstrādāt noteikumus un ar attiecīgiem noteikumiem organizēt veselības aprūpes kārtību," uzskata tiesībsargs.

Satversmē noteiktais par iedzīvotāju sociālo aizsardzību nav īstenots, jo nevienā likumā nav pateikts, kā tas jādara, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja tiesībsargs. Tas attiecas gan uz primāro, gan uz sekundāro palīdzības sniegšanu, kā arī uz cita veida ārstniecību. Viņaprāt, atbildīga ir Veselības ministrija, kā arī valdība un parlaments.

Latvijas valdība visu pakalpojumu grozu minimizē, uzliekot to uz sabiedrības pleciem un cilvēkiem liekot maksāt privātajām kompānijai par savu veselību, skaidroja Jansons.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

LTV raidījumā "Rīta Panorāma" viņš norādīja, ka valdība var noteikt tos pakalpojumus, ko iedzīvotāji var saņemt. "Ar lozungu vai manifestu, ka budžetā nav naudas, es pat nebrīnītos, ja viņi šā brīža apstākļos pateiktu, ka arī neatliekamā medicīniskā palīdzība ir par naudu," teica Jansons.

Viņaprāt, šajā situācijā visvairāk apdraudētās iedzīvotāju grupas ir bērni, pensionāri, reto slimību pacienti un drīz tie būs arī bēgļi.

"Paradoksāla situācija ir ar bērniem, jo bērnu tiesību aizsardzība it īpaši, ja runā par veselības aizsardzību, ir īpaši uzsvērta gan Satversmē, gan citos likumos," teica Jansons.

Viņš norādīja - lai arī bērnu veselības aprūpe ir noteikta kā prioritāra un bez maksas, taču realitātē ir pavisam citādāk.

Arī kvotas netieši atrunātas vien veselības aprūpes organizēšanas kārtības noteikumos, bet tās nav noteiktas nevienā likumā. Kvotas, pēc tiesībsarga domām, ir antikonstitucionāls veidojums.

"No tiesiskās vienlīdzības viedokļa tas jau neiztur kritiku - ja ir virkne ar pacientiem, kas ir uzspējuši uz valsts apmaksāto izmeklējumu, tad tie, kas ir nokavējuši vai tā nauda ir beigusies, tad viņiem tas ir jādara par savu naudu. Tas ir viens uzskatāms piemērs tam, ka šī kvotu sistēma nav adekvāta. Otrām kārtām, kāpēc tā ir antikonstitucionāla - tā nav noteikta nevienā likumā," teica Jansons.

Tam piekrīt arī advokāts Ronalds Rožkalns: "Ja valsts tomēr ir apņēmusies ievērot šīs tiesības, valstij tas ir jānodrošina, neraugoties vai tam uz kādu brīdi pietrūkst naudas, vai nē. Līdz ar to arī šīs kvotas, kā to ir atzinis Tiesībsargs varētu būt pamatoras, ja tās būtu noteiktas ar likumu. Tomēr realitātē tas ir noteikts ministru kabineta noteikumos un tas arī rada pamatu uzskatīt, ka šis regulējums ir antikonstitucionāls."

Nav skaidrs, kurus pakalpojumus valsts apmaksā

Pēc Latvijas veselības aprūpes izvērtējuma tiesībsargs trešdien preses konferencē trešdien atzina, ka problēmas Latvijā ir arī ar neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamībā.

Proti, Latvijas normatīvajos aktos nav nepārprotama regulējuma, kādi valsts apmaksāti dzīvības glābšanas pasākumi iedzīvotājiem ir pieejami.

Līdz ar to nav skaidrs, kuros gadījumos pacients var rēķināties ar valsts atbalstu un kuros nē. Nekonsekventie finanšu piešķiršanas principi veselības aprūpē diskriminē Latvijas iedzīvotājus, uzskata tiesībsargs. Patlaban valstī ir situācija, kad ar medicīniskās palīdzības minumu saprot tikai neatliekamo palīdzību un tas savukārt sāk reducēties vein uz ātrās palīdzība pakalpojumiem līdz slimnīcai. Tālāk sākas valsts un pacienta kopīgi apmaksāti pakalpojumi, kur pacienta daļa tikai palielinās.

Jansona ieskatā, veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) mēģinot situāciju veselības aprūpē uzlabot, bet tas, viņaprāt, notiek haotiski.

Preses konferencē vēlāk Jansons gan uzsvēra – nevajadzētu šos Tiesībsarga biroja secinājumus saistīt ar pašreizējo valdības veidošanas procesu un ministru personālijām. Viņš norādīja, ka uz biroja konstatētajām problēmām vajadzētu raudzīties kā uz ilgstoši aizlaistu problēmu.

Viens no piemēriem tam, ir prioritātes, nosakot veselības aprūpes minimumu, uzsver Jansons. "Protams, bieži vien atteikumi tiek pamatoti ar mērķi primāri, par veselības aprūpes segmentiem vai pakalpojumiem, ar to ka ir jānodrošina sabiedrības intereses. Jautājums, bet kas ir sabiedrības intereses? Un te, ko īsumā es varu pateikt, kas izriet arī no secinājumu daļas – ka sabiedrības interesēs ir, lai katrā individuālā gadījumā cilvēkam tiktu sniegta nepieciešamā palīdzību.

Un gala rezultātā mēs nonākam pie secinājuma, ka ir jārunā par piekļuves problemātiku," norādīja Jansons.

Tiesībsargs kā diskriminējošus novērtējis arī šobrīd pastāvošos nosacījumus veselības aprūpē nodarbinātībai – piemēram, šobrīd medicīnas personālam nākas samierināties ar likumā noteiktām lielākām darba stundām, nesaņemot par to pienācīgu atalgojumu.

Visi atzīst tiesībsarga uzrādītās problēmas un cer uz pārmaiņām

Latvijas ārstu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris uzskata, ka tiesībsarga secinājumi un atklātās kļūmes veselības aprūpes sistēmas plānošanā arī ir izskaidrojums, kāpēc kopumā ar veselības aprūpi ir tik augsta neapmierinātība.

"Mēs ceram, ka agri vai vēlu politiķi būs spiesti ieklausīties, jo aizvien vairāk arī sabiedrība arī sāk izprast, kāpēc ir tik slikta situācija ar veselības aprūpes pieejamību Latvijā.

Ja mēs tagad paskatāmies, ka vienas dienas laikā ir izbeigušās marta kvotas, tas būtībā nozīmē, ka uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem iedzīvotāji var pieteikties 12 dienas gadā," norāda Keris.

Savukārt veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) uzsvēris, ka tiesībsarga secinājumi lielā mērā saskan ar viņa viedokli, un pauda cerību, ka Tiesībsarga teiktais palīdzēs pārliecinātu plašāku politiķu loku par to, ka finansējuma palielinājums nozarei ir nepieciešams steidzami.

"Es esmu ļoti priecīgs, ka man ir tik stiprs un spēcīgs sabiedrotais, jo valstij ir jāmaina attieksme pret iedzīvotāju veselību un jānovirza būtiski lielāks finansējuma apjoms. Jo mēs esam vissliktākajā vietā Eiropas Savienībā. Ir skaidrs, kāpēc Saeima deleģēja valdībai lielākas tiesības noteikt šo minimumu – tas notika krīzes laikā.

Un tas, kas neparādījās no tiesībsarga puses – finansējums vēl nav atgriezies pirmskrīzes līmenī," komentēja veselības ministrs.

Viņš arī uzsver, ka par vienu no iespējamajiem risinājumiem samilzušo problēmu risināšanai uzskata obligātas veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Pacientu tiesību aizstāve, juriste Solvita Olsena Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzīmēja, ka tiesībsarga pētījums pacientiem var dot ļoti labus argumentus gadījumā, ja valsts nepilda savus pienākumus. Piemēram, pacientam ir tiesības saņemt neatliekamo palīdzību. Taču ikdienā lielo slimnīcu uzņemšanas nodaļas ir tik noslogotas, ka palīdzību var sniegt tikai katram otrajam cilvēkam. "Ja puse no tiem cilvēkiem, ko ievedam, nesaņem palīdzību laikā un kvalitāti, tad nav ko brīnīties par mūsu mirstības rādītājiem," uzsvēra Olsena.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti