Vakcinācija varētu kļūt par obligātu plašākam strādājošo lokam. Tā trešdien raidījumā "Krustpunktā" atklāja labklājības ministrs Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija). Viņš minēja, ka sociālās aprūpes namos vakcinācijas aptvere ir neapmierinoša, tādēļ varētu tikt noteikts, ka tur strādājošajiem jāvakcinējas obligāti.
"Vakcinēšanās temps mazinās. Tas nozīmē, ka tie, kuri gribēja vakcinēties, tie savu iespēju ir izmantojuši. Tagad būtībā šie 40%, kas ir palikuši, ļoti "mazgribīgi" iet vakcinēties. Bet mēs valdībā par šo runājām aiz slēgtām durvīm, ka, iespējams, mums būs jāmeklē no jauna instrumenti, varbūt virzoties tādā "obligātuma" virzienā, ka tie darbinieki, kuri gribēs strādāt pēc noteikta datuma, ka viņiem būs jābūt vakcinētiem. Un mēs arī skatīsimies no finansiālās puses – varbūt var atrast arī kādus finanšu instrumentus, lai to veicinātu," sacīja ministrs.
Eglītis arī atzina, ka aiz slēgtām durvīm sarunās spriests par šādas obligātas vakcinācijas ieviešanu vairākos sektoros. Tomēr šādas runas, kā arī tas, ka vakcinētas personas varētu baudīt lielāku ierobežojumu mīkstināšanu, liek uzdot jautājumu, cik tālu iespējams iet, dalot sabiedrību vakcinētos un nevakcinētos.
Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska skaidroja, ka atšķirīgi ierobežojumi vakcinētām un nevakcinētām personām ir pieļaujami, taču iespējami ātri jācenšas nonākt pie situācijas, kurā visiem ir pieejamas vienlīdzīgas iespējas neatkarīgi no tā, vai persona saņēmusi vakcīnu vai ne.
"Princips – ka tam ir jābūt regulāri pārskatītam. Un cik vien iespējami situācija to pieļauj, šiem ierobežojumiem ir jābūt atvieglotiem. To, vai tai situācijai jābūt pilnīgi identiskai, ka visiem būtu jābūt vienādām iespējām visur piedalīties... Nu, pie šī brīža saslimstības rādītājiem droši vien, ka vēl ne. Bet principā uz to būtu jātiecas, ka šie pakalpojumi ir visiem pieejami. Ar lielākiem vai mazākiem ierobežojumiem, piesardzības pasākumiem, bet tomēr visai sabiedrībai," stāstīja Rezevska.
Savukārt, ja lēmumam ir skaidrs un sabiedrības interesēs balstīts pamatojums, tad arī paplašināt obligāti vakcinējamo loku, balstoties profesijā vai iedzīvotāju grupā, ir atļauts.
"Nepieciešams izvērtējums un pamatojums, kāds ir mērķis noteikt vienu vai otru grupu kā obligāti vakcinējamo.
Vai nu tur pastāv kāda īpašāka bīstamība, vai darbs pastiprināti saistīts ar citiem cilvēkiem. Tur ir jābūt pamatojumam. Pašlaik Nacionālie bruņotie spēki ir obligāti vakcinējami. Viņi to pamato ar to, ka viņiem trūkst kaujas spējas," stāstīja Rezevska.
Tikmēr Latvijas Cilvēktiesību centra direktore Anhelita Kamenska norādīja, ka arī viņas vadītā organizācija saņem dažādas sūdzības. Pamatā sūdzības iesniedz darba ņēmēji. Kamenska uzsvēra, ka valsts iestādēm – gan Valsts darba inspekcijai, gan tiesībsargam – būtu jāizstrādā vadlīnijas, kā rīkoties darba devējiem un ņēmējiem dažādās situācijās, kādas ir to tiesības un iespējas.
KONTEKSTS:
Covid-19 krīzē gadu mijā bija smagi skarti pansionāti un sociālās aprūpes centri. Pāris mēnešos bija vairāk nekā 4000 saslimušo – pansionātos nespēja apturēt Covid-19 izplatīšanos. Tāpēc tieši sociālo aprūpes centru klienti un darbinieki bija otrā prioritārā grupa pēc mediķiem, kuri sāka saņemt vakcīnas pret Covid-19.
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai, kas beidzās 9. jūnijā. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinājās, ārkārtējā situācija tika pagarināta līdz 6. aprīlim. Pēc ārkārtējās situācijas beigām valstī bija saglabājušies vairāki drošības pasākumi.
Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, 1. jūnijā valdība vienojās, ka darbu varēs atsākt lielie tirdzniecības centri un kultūras iestādes, tostarp muzeji. Jau iepriekš lemts, ka var notikt izlaidumi un vasaras nometnes. Vēl ir arī atvieglojumi tiem, kuri ir izslimojuši Covid-19 vai arī potējušies pret to, – no 1. jūnija var sniegt un saņemt individuālus pakalpojumus, kā arī no 15. jūnija varēs apmeklēt kultūras pasākumus.
