Tiesībsargs: Ierobežojumus bērna adopcijai uz ārvalstīm ir viegli apiet; LM strādā pie izmaiņām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Tiesībsarga birojs aicina pārskatīt pastāvošos ierobežojumus bērna adopcijai uz ārvalstīm, jo tos ir iespējams apiet.

Otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skatīja tiesībsarga vēstuli, kur skaidrots – pirms gada pieņemts ierobežojums, kas bērnu uz ārzemēm ļauj adoptēt tikai no bērnunama, nevis, piemēram, no audžuģimenes. Tiesībsargs norāda, ka šo ierobežojumu var apiet.

Tiesībsargs: Ierobežojumus bērna adopcijai uz ārvalstīm ir viegli apiet; LM strādā pie izmaiņām
00:00 / 04:26
Lejuplādēt

Pirms gada pieņemta jauna adopcijas kārtība, ar ko vēlējās ierobežot adopciju uz ārvalstīm. Ierobežojums Ministru kabineta noteikumos bērnu uz ārzemēm ļauj adoptēt tikai no bērnu nama, nevis, piemēram, no audžu ģimenes.

Tiesībsarga birojā deputātus aicina izstrādāt skaidru regulējumu. Vairums deputātu komisijas sēdē sliecās atbalstīt stingrāku ārvalstu adopcijas ierobežošanu. Tomēr lēmumus deputāti pagaidām nepieņēma, solot atgriezties pie šī jautājuma janvārī.

Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere
00:00 / 01:17
Lejuplādēt

"Prakse ir parādījusi, ka šis regulējums tiek apiets. Bērnus no audžuģimenēm ievieto bērnunamā, bet formāli pēc dokumentiem, un viņš turpina uzturēties audžuģimenē. Vai arī ievieto uz dažām dienām bērnunamā, lai varētu bērnu adoptēt uz ārvalstīm.

Tas nav pieļaujams, ka regulējums ir tāds, ko var apiet, un tāpēc, tiesībsarga ieskatā, likumdevējam ir jāizdara izšķiršanās, vai adopcija uz ārvalstīm tiek atbalstīta.

Iespējams, ka jā, vai ārvalstu adopcija tiek izbeigta, un, ja adopcija tiek atbalstīta, tad konkrēti, kādos gadījumos, lai ir skaidrs, lai nav jādomā, kā šo regulējumu apiet - lai regulējums ir pietiekami skaidrs un tā valsts politika ir skaidra, nevis Ministru kabineta noteikumos ir tā, bet praksē ir savādāk. Tieši par to, lai ir tāda tiesiskā skaidrība un noteiktība. Par pastāvošo problēmu uzzinājām jau šogad sākumā, kad Rīgas bāriņtiesa rīkoja starpinstitūciju sanāksmi, ko darīt šādos gadījumos. Bet šeit vienota prakse nav iespējama, jo bāriņtiesu ir vairāk nekā 119, vairāk nekā pašvaldību," stāstīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Tiesībsarga birojā norāda, ka bijušais labklājības, tagad finanšu ministrs Jānis Reirs no “Jaunās Vienotības” uzskatījis, ka nākotnē jāvirzās uz iespēju adoptēt Latvijas bērnus tikai Latvijā.

Pašreizējā labklājības ministre Ramona Petraviča no “KPV LV” publiski apstiprinājusi - regulējums nav efektīvs. Viņa arī norādījusi, ka katram bērnam jādzīvo ģimenē, arī ja tas ir ārvalstīs.

Tāpēc Tiesībsarga birojā uzskata, - likumdevējam jāizšķiras atbalstīt vai neatbalstīt adopciju uz ārvalstīm.

„Mainās ministri, saka - nav nozīmes adopcija vietējā vai ārvalstu, ka tik ģimenē. Vienkārši regulējumam ir jābūt skaidram. Tāpēc tas būs jānosaka likuma līmenī, Saeimai par to būs jālemj, lai tas regulējums ir nepārprotams, vienādi piemērojams un lai ir skaidrība šajā jautājumā,” norādīja Grāvere.

Pēdējo 13 gadu laikā no Latvijas uz ārvalstīm, pārsvarā ASV, adoptēti apmēram 1680  bērnu, norāda Tiesībsarga birojā. Pēc Labklājības ministrijas datiem, šobrīd adopcijas reģistrā ir aptuveni 1300 bērni, no viņiem lielākā daļa pusaudži.

Ministrijā skaidro - tikai apmēram trešdaļa jeb 450 bērni adoptējami uz ārvalstīm. Ministrijas parlamentārais sekretārs Krišs Lipšāns Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē uzsvēra likumos noteikto - uz ārzemēm var adoptēt tikai tad, ja bērnam nevar nodrošināt ģimeni Latvijā. Ministru kabineta noteikumi tam liekot šķēršļus.

„Mēs nevaram politisku apsvērumu dēļ pateikt, to, ka šim bērnam tas nekas, ka viņam nav ģimenes, bet viņam ir jādzīvo Latvijā. Tas nav pieļaujami. Katram bērnam ir jābūt ģimenei. Viņam ir jābūt mammai, viņam ir jābūt tētim. Un ja šajā gadījumā to nav iespējams nodrošināt Latvijā, tad mēs nevaram likt šķēršļus šo tālāk arī īstenot uz ārvalstīm. Protams, ārvalstu adopcija absolūti nedrīkst būt nekādā gadījumā un nekādā situācijā primārs mērķis.

Tas ir tikai kā pēdējais salmiņš, pēdējā pozīcija, uz kuru mēs vispār skatāmies, lai šo jautājumu tālāk risinātu,” sacīja Lipšāns.

Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs skaidroja, ka runā par šī brīža situāciju. Savukārt lēmums nedot bērnus uz adopciju ārvalstīs esot politiska izšķiršanās.

Vairums deputātu Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē vēlas stingrāk ierobežot ārvalstu adopciju.

Tomēr opozīcijā esošās Saskaņas deputāts Boriss Cilevičs aicina raudzīties arī uz reālo situāciju.

 „Kā būtu labāk, ja bērns, pirmkārt, tas attiecas uz bērniem ar veselības traucējumiem, visu mūžu uzturas Latvijā institūcijās, vai ārzemēs ģimenē?” retoriski jautāja Cilevičs.  

„Mums ir jāuzņemas atbildība par mūsu zemes bērniem,” uzsvēra deputāte Evita Zālīte-Grosa no Jaunās konservatīvās partijas.

„Manuprāt, arī ar likumu mēs varam parādīt, ka esam gatavi uzņemties atbildību par šiem bērniem. Un es esmu arī par ārvalstu adopcijas ierobežošanu. Bet tas nevar notikt vienkārši – aizliedzam ārzemju adopciju un neko nedarām šeit, uz vietas. Mums ir jārada ļoti daudz un spēcīgi mehānismi un iedvesmas avoti, lai cilvēki uzņemtu šos bērnus savās ģimenēs,” pauda deputāte.

Lipšāns (“KPV LV”) paziņojumā medijiem uzsvēra, ka ierobežojumi bērnu adopcijai uz ārvalstīm ir pretrunā ar Satversmi un starptautiskām bērnu tiesību normām, un ministrija pašlaik strādā pie izmaiņām.

“Mūsuprāt, ir jāmaina normatīvais regulējums, lai bērnu adopcija tiktu atļauta pa tiešo no audžuģimenes,” atzina Krišs Lipšāns.

Līdz ar to, ja Latvijā bērnam nevar tikt nodrošināta ģimene, tad bērnam ir tiesības dzīvot ģimenē ārvalstīs un valsts nedrīkst tam likt šķēršļus, skaidroja LM.

KONTEKSTS:

Ierobežojumus bērnu adopcijai uz ārvalstīm pieņēma pērn rudenī.  Labklājības ministrija iepriekš aplēsa, ka puse bērnu, kuri nonāk adopcijā uz ārvalstīm, ir no audžuģimenēm, otra puse – no institūcijām.

Neizpratni par to, ka audžuģimenēs augošos bērnunamu bērnus iespējams adoptēt uz ārzemēm, pauda mācītājs, biedrības "Zvannieku mājas" dibinātājs un idejas autors Juris Cālītis. Viņaprāt, pašreizējā "audžuģimeņu forma" īsti neļauj atsaucīgiem cilvēkiem mīlēt un audzināt no bērnunama nākušos bērnus tāpat kā pašu bērnus.

2017.gadā uz ārvalstīm adoptēja 62 bērnus, 2018.gadā - ap 40. Tikmēr Latvijā adoptēšana kļūst aizvien populārāka.  

Lai gan no aprūpes iestādēm bērnus joprojām var adoptēt, toreizējais labklājības ministrs Jānis Reirs (“Jaunā vienotība”) toreiz uzsvēra, ka tas ir tikai laika jautājums, ka adopcija uz ārvalstīm tiks liegta vispār.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti