Tiesībsargs norādīja, ka pašlaik minimālo algu saņem aptuveni 10% iedzīvotāju, un daudzi saņem pat mazāk, kas nozīmē – pie pašreizējas formulas, kad pabalsti un pensijas atkarīgas no katra cilvēka nomaksātajām sociālajām iemaksām, esam sociālas drošības bezdibeņa malā.
Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai kopumā jāmaina attieksme un jākļūst sociāli atbildīgai, jāsaprot, ka ir jāmaksā nodokļi, jo “no nekā nekas nerodas”.
Jāvirzās uz sociāli atbildīgu modeli, un, lai nodrošinātu vecumdienas, jādomā arī par uzkrājumiem, kas ir normālā pasaules prakse, pauda Jansons.
Viņš arī sacīja, ka no politiķiem “līdz šim bija bubināšana, ka sociālais budžets ir ilgtspējīgs un čučiet mierīgi”, lai gan trauksmes zvani par to, ka nabadzība pieņemas spēkā, bija jau dzirdami.
Arī pašreizējais premjera Māra Kučinska (Zaļo un zemnieku savienība) priekšlikums paaugstināt mikrouzņēmuma nodokļa likmi līdz 15%, daļu no nodokļa novirzot sociālajām iemaksām, bet nenoteikt minimālo sociālo iemaksu slieksni, nepalīdzēs nākotnē aizsargāt mazo algu saņēmējus, pauda tiesībsargs.
Jau ziņots, premjers 7.decembrī, divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas, negaidīti rosināja atteikties no plāna nākamgad ieviest sociālo iemaksu slieksni 75% no minimālās algas, pat ja cilvēks saņem mazāk. Iztrūkumu budžetā kompensēs, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%. Tiesa, "Vienotības" Saeimas frakcija nesteidza atbalstīt šo priekšlikumu.
Valdības koalīcijas partijām arī pirmdien, 12.decembrī, neizdevās panākt vienošanos par premjera piedāvājumu, tomēr jautājumu šonedēļ skatīs Saeimas budžeta komisijā.
Finanšu ministrija (FM) piektdien sagatavojusi aplēses par premjera piedāvājumu mikrouzņēmuma nodokļa celšanai līdz 15% un minimālo sociālo iemaksu atcelšanai. Aprēķini liecina, ka šīs izmaiņas kopumā neradīs zaudējumus budžetā, bet mikrouzņēmumu darbiniekiem būs labākas sociālās garantijas.
