Līdz šim izmeklēšanā uzklausīti jau vairāk nekā simts liecinieki. “Process ir ļoti apjomīgs, jau vairāk par 100 cilvēkiem ir nopratināti liecinieku statusā, nozīmēts vairākas ekspertīzes. Uz esošo brīdi nav vēl neviena persona atzīta par cietušajiem. Pratināšanā noteikti pārstāvjiem tiek uzdots jautājums, vai viņi vēlas, lai būtu atzīti par cietušajiem. Vecāki tajā skaitā. Uz esošo brīdi neviens no tiem pārstāvjiem nevēlējās tādu [cietušā] statusu,” pastāstīja Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Raimonds Kronbergs.
Jansons LTV “Rīta panorāmai” sacīja, ka situācija Ainažu lietā ir dīvaina, ir daudzas pratināšanas, bet bērnu likumiskie pārstāvji - audžuģimenes, bērnunamu direktori, vecāki - izvairās vai nelūdz atzīt bērnus par cietušajiem.
“Grūti saprast, kāpēc,” atzina tiesībsargs.
Kriminālprocess uzsākts par iespējamu cietsirdīgu un vardarbīgu apiešanos ar nepilngadīgajiem, kas ievietoti slimnīcā, un Valsts policijas sniegtā informācija liecina, ka kriminālprocesā joprojām neviens bērns nav atzīts par cietušo, kā arī nevienai personai nav piemērots aizdomās turētās personas statuss, informēja Tiesībsarga birojs.
Tiesībsargs pieļauj – daļa bērnu pārstāvju līdz galam neizprot kriminālprocesa juridiskās nianses, tomēr uzsver – nevar noliegt, ka atsevišķos gadījumos lēmums atteikties no cietušā statusa pieņemts ar nolūku. “Nu, stādieties priekšā, bērnu nama direktora gadījumā viņam sanāk – viņš ir nosūtījis šo bērnu audzinošu līdzekļu vadīts uz psihoneiroloģisko klīniku, lai tam bērnam sakārto uzvedības novirzes un tagad viņam ir faktiski jālūdz atzīt to bērnu par cietušo. Viņš ir nosūtījis faktiski to bērnu tur, kur viņš ir vēl vairāk traumēts,” skaidro Jansons.
Jansons LTV norādīja, ka šajā gadījumā bērns, kas, iespējams, cietis no noziedzīga nodarījuma, nonācis neapskaužamā situācijā - cilvēks, no kura viņš atkarīgs, lai nesarežģītu sev dzīvi vai kādu citu iemeslu dēļ, nelūdz atzīt bērnu par cietušo.
“Mani dara bažīgu fakts, ka bērnu likumisko pārstāvju pasīva rīcība kriminālprocesa ietvaros, dažkārt pat nevēlēšanās iesaistīties, var būtiski ietekmēt bērnu tiesību un likumisko interešu aizstāvību. Svarīgi ir saprast, ka starp liecinieka un cietušā statusu ir būtiskas atšķirības procesuālajās tiesībās, piemēram, saņemt kompensāciju, iesniegt pieteikumus izmeklēšanas darbību veikšanai, izteikt lūgumus, pārsūdzēt procesa virzītāja lēmumus, tiesas nolēmumus, u.c. Turklāt nepilngadīgajam kriminālprocesā tiek piešķirts īpaši aizsargājamā cietušā statuss. Cietušajiem ir tiesības uz valsts nodrošinātu palīdzību kā vardarbībā cietušam bērnam,” vēlāk izplatītajā paziņojumā medijiem norādīja tiesībsargs.
Tiesībsargs aicināja gan bērnu pārstāvjus, gan procesa virzītājus vēlreiz izvērtēt situāciju, mainīt attieksmi un aicināt noteikt bērniem cietušo statusu. Tas, piemēram, ļautu arī saņemt valsts juridisko palīdzību, kas šādās sarežģītajās lietās ir nepieciešama.
Jansons arī vērsās Labklājības ministrijā, aicinot izvērtēt, vai nebūtu nepieciešamas likuma izmaiņas, “lai šādas nejēdzīgās situācijas neveidotos”.
Ministrija tiesībsarga vēstuli saņēmusi trešdienas, 27.jūnijā, un, reaģējot uz to, nākamajā nedēļā ieplānota ministra tikšanās ar iesaistītajām pusēm, lai problēmu apspriestu. “Valsts sociālās aprūpes centru direktori, mūsu departamentu pārstāvji, atbildīgie, bērnu tiesību inspekcijas vadītāji ir aicināti uz darba sapulci šo jautājumu lemt, izejot no šīs vēstules: ko darīt, kādi varētu būt tie risinājumi, vai ir kādi citi rīki, kā palīdzēt, kā ievērot bērnu tiesības, vai varbūt ir normatīvie akti jāgroza,” sacīja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.
Tiesībsargs lūdzis arīdzan kriminālprocesa virzītāju pievērst papildu uzmanību likumisko pārstāvju pasīvajai darbībai, vērtējot, vai pienācīgi tiek pārstāvētas bērnu intereses, informēja Tiesībsarga birojs.
Tikmēr policija uzsver –
ja izmeklēšanā tiks gūta pilnīga pārliecība par to, ka Ainažos ievietotajiem bērniem ir nodarīts pāri, viņus atzīs par cietušajiem neatkarīgi no likumīgo pārstāvju vēlmēm.
Lietu pabeigt varētu līdz gada beigām.
KONTEKSTS:
Tiesībsargs un Veselības inspekcija konstatējuši dažādus pārkāpumus bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži". Pārkāpumi saistīti arī ar ārstniecības personāla, iespējams, neatbilstošu rīcību saistībā ar pacientu fiksāciju. Slimnīcā "Ainaži" konstatētais raisījis plašākas diskusijas par bērnu ar psihiskiem traucējumiem ārstēšanu Latvijā.
Pret slimnīcu sākti divi kriminālprocesi. Viens no tiem Limbažu iecirknī, otru Vidzemes reģiona pārvaldes speciālisti izmeklē sadarbībā ar Rīgu. Zināms, ka tiek izmeklēta cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgajiem, kas cietuši no personām, no kurām cietušie bijuši materiāli vai kā citādi atkarīgi. Figurē arī seksuālā vardarbība. To Limbažu iecirknis nodevis prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Otrā, apjomīgākā procesā, Valmiera sadarbojas ar Rīgu.
