Tiesībsargs: Bīstamās situācijās apsargiem joprojām nav pienākuma evakuēt cilvēkus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Kopš Zolitūdes traģēdijas pagājis gandrīz pusotrs gads, tomēr apsardzes darbiniekiem joprojām nav tieša pienākuma evakuēt cilvēkus signalizācijas darbības gadījumā. Tā pirmdien vēstīja tiesībsargs Juris Jansons Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš norādīja uz problēmām apsardzes darbinieku apmācībā.

"Ja skan ugunsdzēsības sirēna, tad sēžiet, lūdzu, savā vietā, dienesti pārbaudīs signalizāciju, tikai tad (jāpamet telpas)…,” Saeimas deputāts Mārtiņš Šics (Latvijas Reģionu apvienība) stāsta, ka gandrīz pusotru gadu pēc Zolitūdes traģēdijas, drošības jomā nekas nav mainījies. Nesen Saeimas namā deputāti iepazīstināti ar drošības instrukciju, ka, atskanot signalizācijai, nevis uzreiz jāevakuējas, bet gan vispirms notiekot pārbaude.

Tieši civilās aizsardzības jautājumiem arī bija lielā mērā veltīta pirmdien notikusī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde. Jansons norādīja, ka pēc traģēdijas tā arī nav gūta skaidrība, vai cilvēki var justies drošāk, aizejot, uz veikalu.

„Izanalizējot normatīvos aktus, ar kuriem nākamie apsardzes darbinieki tiek iepazīstināti mācību procesā, mēs konstatējām, ka normatīvo aktu līmenī nav paredzēts apsardzes darbinieku tiešs pienākums nekavējoties veikt evakuāciju signalizācijas darbības gadījumā sabiedriskās telpās, kur atrodas cilvēki. Otrais – apsardzes darbinieku rīcībua signalizācijas darbības gadījumā pamatā nosaka objektu iekšējās kārtības noteikumi. Trešais – normatīvie akti paredz apsardzes darbiniekam lielu rīcības brīvību vērtēt situāciju, piemēram, vai signalizācijas darbības gadījumā ir apdraudēta pasākumu apmeklētāju drošība un vai ir nepieciešama tūlītēja evakuācija,” saka Jansons.

Tiesībsarga birojs arī secinājis, ka apmācības saturs par apsardzes darbinieku rīcību signalizācijas gadījumā apmācības laikā katrai izglītības iestādei ir brīvi veidojams.

Tiesībsargs uzskata, ka šāds apmācības process nonāk pretrunā ar Apsardzes darbības likumā definēto mērķi – nodrošināt personas un sabiedrisko drošību. Nav vienotas un nepārprotamas izpratnes, tāpēc apsargu sertifikācijas sistēma ir neefektīva, stāsta Jansons. „Ir nepieciešams pārskatīt profesionālās pilnveides programmas „Apsardzes darbs” mācības priekšmeta „Apsardzes taktika” apakštēmas „Apsardzes darbība ekstremālās situācijās” saturu. Lai novērstu jebkādas šaubas, kā viens no risinājumiem, ir izvērtēt iespēju normatīvajos aktos tieši paredzēt apsardzes darbinieka rīcību signalizācijas darbības gadījumā sabiedriskās telpās,” teica Jansons.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons savukārt vēstīja par iespējamiem risinājumiem.

„Šobrīd tiek cītīgi strādāts pie ugunsdrošības noteikumu jaunās redakcijas un maijā iesniegsim jauno redakciju saskaņošanai, kur būs paredzēti gan apsardzes personu, gan iedzīvotāju pienākumi signalizācijas nostrādāšanas gadījumā,” teica Eklons.

VUGD pārstāvis norādīja, ka kopā ar Valsts policiju gatavs arī pārskatīt apmācības programmas visām atbildīgajām personām.

Eklons arī norādīja, ka te runa ir par ugunsdzēsības signalizāciju. Savukārt deputāts Mārtiņš Šics uzreiz norādīja, ka likumos, iespējams, jārunā plašāk – par trauksmes signalizāciju, kurai aktivizējoties, cilvēki jāevakuē.

Savukārt Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka pareizi nodalīt jautājumus, kas attiecas uz ugunsdrošības signalizāciju un apziņošanas sistēmu.

Grišins arī pateicās tiesībsargam par akcentētajām problēmām saistībā ar apsardzes darbu. Viņaprāt, risinājums varētu būt apsardzes darbinieka profesionālā standarta ieviešana, kas arī paredzētu izglītības programmu mainīšanu un profesionalitātes celšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis savukārt sēdē norādīja, ka dienests kopā ar Valsts policiju gatavs arī pārskatīt apmācības programmas.

Drošības nozares kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Marcinkēvičs sacīja, ka biedru praksē līdz šim evakuācija bijusi obligāta, lai arī normatīvie akti to joprojām neprasa. Marcinkēvičs norāda uz vēl kādu problēmu.

„(..) Lielākā problēma mūsu skatījumā ir ne tik daudz normatīvajos aktos, cik uzraudzībā un ievērošanā. Šeit stāsts ir par kontroles mehānismu (..),” teica Marcinkēvičs, norādīdams uz kādu laikraksta „Ludzas Zeme” materiālu, kur stāstīts, ka turienes veikalos dežuranti kļuvuši par apsardzes darbiniekiem, kas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nav licences.

Savukārt Latvijas Drošības biznesa asociācijas pārstāvis Guntars Loba sēdē akcentēja, ka apsardzes darbinieku apmācības stundu skaits ir nepietiekams, turklāt nereti šīs apmācības iziet jaunieši ar pamatizglītību.

Vēl jā norāda, ka Zolitūdes lielveikala "Maxima" traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija ar policijas veiktās izmeklēšanas slēdzieniem tiks iepazīstināta 20.aprīlī, vēsta LETA.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti