Tiesībsargs: «Amnesty International» ziņojums par Latvijas slikto izturēšanos pret migrantiem – melīgs

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Amnesty International" paziņojums, kurā Latvija aicināta nepagarināt ārkārtējo situāciju pie Baltkrievijas robežas un kurā apgalvots, ka Latvija pret cilvēkiem pie Baltkrievijas robežas vērsusies ar sliktu izturēšanos un pat spīdzināšanu, ir melīgs un sagrozīts. Tā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja tiesībsargs Juris Jansons. 

"Tas, ko viņi savā ziņojumā ir nopublicējuši par Latviju, man vispār nav saprotams. (..) Tas, kas ir viņu ziņojumā, patiesībā ir melīgi," sacīja tiesībsargs, norādot, ka Latvija savu nostāju ir pamatojusi jau iepriekš, tāpēc "Amnesty International" paziņojums ir "diezgan sagrozīts".

Jansona ieskatā, šis ziņojums ir tāds tāpēc, ka, "visticamāk, "Amnesty International" ir jāatražo sevi". 

Attiecībā uz organizācijas pārmetumiem par visu patvēruma meklētāju neuzņemšanu, apgalvojot, ka, "kamēr Latvija uzņēmusi vairāk nekā 34 000 bēgļu no Ukrainas, migranti un bēgļi pie Baltkrievijas robežas, galvenokārt no Irākas un Afganistānas, ieskaitot bērnus, aukstumā tika pamesti mežā," Jansons paskaidroja, ka šajā gadījumā organizācijai trūkst faktu, pierādījumu un tā paziņojumā neatspoguļo patieso situāciju uz Baltkrievijas robežas.

"Attiecībā par Baltkrievijas nelegālajiem migrantiem – ja mēs skatāmies no starptautisko tiesību viedokļa, tad īsti nav pamata prasīt starptautisko aizsardzību. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi ir ieradušies valstī – Baltkrievijā, ar legāliem dokumentiem. Tātad, ja viņi grib nonākt Eiropas Savienībā, tad viņi to var izdarīt legālā veidā, nevis caur robežu nelegālo pāriešanu," atzīmēja Jansons. 

Savukārt saistībā ar pārmetumiem par bēgļu un migrantu spīdzināšanu uz robežas un Latvijas tiesībsargājošo instanču nežēlīgo izturēšanos pret šiem cilvēkiem tiesībsargs atzina, ka biroja rīcībā nav informācijas par to, ka bēgļi tikuši spīdzināti.

"Mani kolēģi un arī es pats esam bijuši uz robežas. Kolēģi regulāri ir monitoringa vizītēs uz robežas un kontrolpunktos, kur arī legāli ukraiņi ierodas. Teiksim tā, mūsu dienesti faktiski iespēju robežās dara to visu labāko," stāstīja Jansons.

Tiesībsargs arī pauda neizpratni par to, no kurienes "Amnesty International" smēlusies informāciju par notiekošo uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju un attieksmi pret migrantiem. "Ir bijušas arī situācijas, kad robežsargi tiek apvainoti, ka viņi izmanto kādus elektrošokus un tā tālāk, bet viņiem nemaz tādu nav," piebilda Jansons.

Tāpat Jansons atklāja, ka par "Amnesty International" paziņojumu, kurš ir "par diezgan senu pagātni un nav aktuāls", konsultējies ar Latvijas ārlietu un iekšlietu ministriem, kā arī nosūtījis vēstuli "kādam vēstniekam".

KONTEKSTS:

Cilvēktiesību aizstāvji jau iepriekš krizējuši Latviju, Lietuvu un Poliju par izturēšanos pret migrantiem, kas caur Baltkrieviju mēģināja iekļūt Eiropas Savienības teritorijā. Atšķirībā no Ukrainas kara bēgļiem, kas šajās valstīs uzņemti ar lielu atsaucību, pret patvēruma meklētājiem no Irākas, Afganistānas un Sīrijas bijusi daudz noraidošāka attieksme.

Latvijas Iekšējās drošības birojs pārbauda publiski izskanējušās ziņas par iespējamu nežēlīgu izturēšanos pret irākiešiem, kuri pērn masveidā mēģināja nelegāli iekļūt Latvijā no Baltkrievijas. Savukārt prokuratūrā saņemts divu Latvijas nevalstisko organizāciju iesniegums, kura pamatā ir nelegālo robežšķērsotāju liecības par it kā pret viņiem pielietotu vardarbību.

2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas centās nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu bija ieradušies no Irākas.  Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievija apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturoja kā hibrīdkara izvēršanu.

Bēgļu dēļ pierobežā pērn augustā izsludināto ārkārtējo situāciju šī gada augustā pagarināja jau ceturto reizi, proti, līdz šī gada 10. novembrim. Lai gan šogad mēģinājumu skaits nelegāli šķērsot Latvijas–Baltkrievijas robežu ievērojami sarucis, tomēr nelegālās migrācijas spiediens var atgriezties kuru katru brīdi, brīdināja Iekšlietu ministrijā, līdz ar to situācija aizvien ir saspringta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti