Kaut sākotnējais mērķis par uzturlīdzekļu parādnieku saraksta publicēšanu internetā bijis cēls, nu atklāts, ka tas rada riskus potenciālai emocionālai vardarbībai pret bērnu. To, ka tas ir pretrunā ar valsts pamatlikumu, šonedēļ konstatēja arī Satversmes tiesa.
“Satversmes tiesa konstatēja, ka, publiskojot datus, nav paredzēti gana efektīvi mehānismi, kā nodrošināt bērna tiesības uz privāto dzīvi aizsardzību,” skaidroja tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
“Tiesa konstatēja no vienas puses, ka šis instruments veicina uzturlīdzekļu piedziņu no vecāka bērna vajadzībām un bērna attīstību nodrošina, bet tas nenodrošina bērna tiesību aizsardzību,” norādīja Laviņš.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) uzskata - kaut grozījumi būs vajadzīgi, esošā regulējuma izstrādātāji nav pieļāvuši brāķi.
“Ir norādīts virziens, kurā būtu vēl jāstrādā, bet rezultāti ir vienkārši lieliski,” uzskata tieslietu ministrs.
Citādi domā tiesībsargs Juris Jansons, pēc kura prasības sākta tiesvedība Satversmes tiesā. Viņaprāt, valsts izvēlējusies vieglāko, bet ne efektīvāko ceļu.
“Visi šie cilvēki, kuru vārdi tiek publiskoti, ir padarīti par parādniekiem ar tiesas spriedumu. Kā mēs labi zinām, ir kriminālatbildība par tiesas lēmuma nepildīšanu. Ja mēs paskatāmies statistiku – cik valsts šādā veidā ir mēģinājusi risināt jautājumus par sprieduma izpildi - , tad statistika ir nekāda. Valsts ir gājusi tādu vienkāršāko ceļu,” pārliecināts tiesībsargs.
Precizētajam regulējumam jāstājas spēkā no nākamā gada februāra.
Jau ziņots, ka Satversmes tiesa atzina, ka norma par uzturlīdzekļu parādnieku datu publiskošanu atbilst Satversmei, taču nesamērīgi ierobežo bērnu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, jo tādu ziņu publiskošanai var sekot, piemēram, emocionālā vardarbība skolās. Tāpēc Satversmes tiesa noteica, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2017.gada 1.februārī, un līdz tam Saeimai nepieciešams izvērtēt, kā līdzsvarot bērna tiesību aizsardzību ar likumīgi attaisnoto mērķi publiskot parādnieku vārdus.
