“Tā informācija, kas atspoguļota konkrētajā krimināllietā, tā nav atsevišķu cilvēku privātā dzīve. Jautājumi, par kuriem tika diskutēts, skar valsts intereses,” tā kolēģus uzrunāja Andrejs Judins, kura pārstāvētais poliskais spēks “Vienotība” sagatavojuši vienu no likumprojektiem par “oligarhu lietas” materiālu publicēšanu sabiedrības interesēs.
“Ņemot par piemēru arī Igauniju, viņiem ir iespēja Igaunijā publiskot lietas materiālus, ja tas ir sabiedrības interesēs. Mēs aicinām publiskot visus kriminālprocesa materiālus, tajā skaitā audio ierakstus,” Latvijas Reģionu apvienības vārdā komisiju uzrunāja Edvards Smiltēns.
Viņa pārstāvētā partija rosināja ģenerālprokuratūras mājaslapā publicēt visus lietas materiālus. Tāpat "Vienotība" iesniedza Saeimā grozījumus Kriminālprocesa likumā, lai noteiktu kārtību, kādā mediju pārstāvji var iepazīties ar krimināllietu materiāliem un gadījumos, ja tas nepieciešams sabiedrības interesēs, arī publiskot tos.
Tomēr likumprojekti tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju vidū atbalstu neguva. Vienbalsīgi atzīts, ka šāds solis aizskartu indivīdu pamattiesības.
Ģenerālprokuratūras pārstāve Sandra Kerno sacīja, ka oligarhu lietā krimināllietas izbeigtas, jo netika saskatīts noziedzīga nodarījuma sastāvs un neizdevās pierādīt konkrēto personu vainu. Kerno uzsvēra, ka kriminālprocesu izbeigšanas iemesli bija personas reabilitējoši:
“Mēs saskatījām būtiskus riskus Latvijas Satversmē garantētajām cilvēku pamattiesībām, nevainīguma prezumpcijai, tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.”
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniece Ilze Jurča pievienojās prokuratūras pārstāves teiktajam: “Publiskojot šos materiālus, tiks pārkāpts konstitucionālais princips par nevainīguma prezumpciju, par privātās dzīves neaizskaramību. Atbildot uz to, vai sarunas, kas notika “Rīdzenē”, uzskatāmas par privātās dzīves laikā veiktām sarunām, no likuma viedokļa tas tā ir. Jo visas sarunas, kuras amatpersonas neveic, pildot amata pienākumus, sevišķi personas, kuras nav valsts dienestā, (..) uzskatāmas par sarunām privātās dzīves ietvarā.”
Tam, ka lietas materiālu publiskošana būtu nopietns trieciens pamattiesību tiesību ievērošanā, piekrita arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš uzsvēra, ka cilvēku sarunu noklausīšanās, ko noteiktos apstākļos ļauj darīt likums, jau ir iejaukšanās privātajā dzīvē. Tāpēc likums šādi iegūto informāciju liekot īpaši sargāt.
“Savukārt nevainīguma prezumpcija liek ikvienu personu, kuras vaina nav pierādīta ar likumā spēkā stājušos spriedumu, uzskatīt par nevainīgu nozieguma izdarīšanā,” norādīja Jansons.
Tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji lietas materiālu publiskošanu saistīja arī ar citiem riskiem. “Mēs ieguldīsim milzīgu darbu, un sabiedrība būs vīlusies, kad nokonstatēs, ka kriminālprocesā patiesībā nav vērtēts viss tas, par ko ilgstoši mūsu mediju telpa bija pilna ar informāciju. Tas arī ir viens no riskiem,” sacīja KNAB priekšnieka vietniece Jurča.
Prokuratūru pārstāvošā Kerno sacīja, ka
šāds precedents varētu atstāt negatīvu ietekmi uz sadarbību ar kolēģiem ārvalstīs.
Piemēram, lūdzot tiesisko palīdzību kādā kriminālprocesā. “Mūsu sadarbības partneri nevarētu iedomāties, ka šī konkrētā informācija, ko viņi sniedz, kur ir gan banku informācija, gan personas pratinātas, ka tā tiek vienkārši pēc tam publicēta, identificējot katru konkrēto liecinieku,” skaidroja Kerno.
Jurča piebilda, ka varētu tikt atklātas arī metodes, kuras izmanto operatīvie darbinieki. Tas nākotnē kaitētu krimināllietu efektīvai izmeklēšanai.
Pēc vairāk nekā pusotru stundu ilgām sarunām nolemts, ka deputāti lēmumu par visu triju likumprojektu tālāku virzību pieņems nākošajā Juridiskās komisijas sēdē.
KONTEKSTS:
KNAB 2017.gada februārī paziņoja, ka ir izbeidzis "oligarhu lietu", nekonstatējot noziedzīga nodarījuma sastāvu. Vēlāk žurnāls "Ir" publiskoja “Rīdzenes sarunas”, kurās tā saucamie oligarhi – Aivars Lembergs, bijušie politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers – un pazīstami uzņēmēji esot pārrunājuši ietekmes sfēras dažādos uzņēmumos ar valsts kapitālu, augstu amatpersonu gāšanu un to, kā pārņemt varu medijos.
Tas raisīja plašu rezonansi, tika apšaubīta likumsargu darba kvalitāte un lēmums šo lietu izbeigt, un Saeimā tika izveidota "oligarhu lietai" veltīta izmeklēšanas komisija. Saeimas komisija darbojās līdz 2018.gada janvārim, un darba noslēgumā komisijas vadītāja Inguna Sudraba (“No sirds Latvijai”) izklāstīja pusgada laikā izdarītos secinājumus.
Nedēļu pēc tam Saeima izskatīšanai komisijās nodevusi likumprojektu, kas paredz publiskot visus tā dēvētās oligarhu lietas materiālus, tostarp viesnīcā „Rīdzene” notikušo sarunu audioierakstus.
