Tiesībsarga ziņojums: pērn lielākā uzmanība – bērnu tiesībām

Tāpat risināti vairāki veselības aprūpes jautājumi un uzvarēts Satversmes tiesā (ST), normas par trokšņiem mototrašu tuvumā atzīstot par neatbilstošām valsts konstitūcijai.  

ĪSUMĀ:
 

• Lielākā uzvara pērn tiesībsarga ieskatā – ST spriedums par trokšņiem mototrašu tuvumā.
• Jansons lepojas ar darbu pie veselības apdrošināšanas likuma.
• Daudz uzmanības pērn – bērnu tiesībām.
• Mazāk sūdzību no ieslodzījuma vietām.
• Satversmes tiesa slavē tiesībsarga biroja pieteikumu kvalitāti.

2017.gadā Tiesībsarga birojā ar rakstveida iesniegumiem vērsušās 1738 personas. Uz iesniegumu pamata vai pēc pašu iniciatīvas pērn birojs rosinājis 45 pārbaudes lietas un sniedzis vairāk nekā 7000 konsultāciju.

Jansons arī lepojas, ka daudz paveikts, pērn strādājot pie Veselības aprūpes finansēšanas likuma atbilstības cilvēktiesībām.

“Es gribētu teikt, ka tas, kas mums ir izdevies, ir izdevies pārliecināt, ka ir jādefinē veselības aprūpes grozs, ko valsts apņemas nodrošināt. Personas ar invaliditāti. Tur ir runa par personām ar trešās grupas invaliditāti. Tātad likumprojekta fāzē viņi nebija paredzēti kā tās personas, kas tiks klāt pilnam veselības aprūpes grozam,” norādīja Jansons.

Kā allaž, daudz uzmanības pievērsts bērnu tiesībām, kas Jansona vadības laikā definētas kā prioritāte. Ziņojumā īpaši izcelts skandāls Jelgavas bērnunamā, kā arī rupjie bērnu tiesību pārkāpumi valsts sociālās aprūpes centrā „Baldone”.

Iepriekš, Jansonu pārvēlot, birojs kritizēts par Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkciju dublēšanu, bet aizvadītā gada „sistēmas bērnu” sērijas laikā secināts, ka tas ticis darīts inspekcijas zemās kapacitātes dēļ.

Kas attiecas uz vēl citām tiesību jomām, sarucis sūdzību skaits no ieslodzījuma vietām un patvēruma meklētāju izmitināšanas centra „Mucenieki” iemītniekiem.

Vai tiesībsarga dienaskārtība atbildusi aktualitātēm sabiedrībā? Latvijas Cilvēktiesību centra direktorei Anhelita Kamenska atzīst, ka vienmēr ir bijis jautājums par tiesībsarga iesaistīšanos jautājumos, kas varbūt ir pretrunīgi uztver Latvijas sabiedrībā.

“No vienas puses, tas bija ļoti labi, ka tiesībsargs iesaistījās, iestājās par to, ka bērniem nepilsoņiem būtu jāpiešķir automātiski pilsonība, bet mums ir jāatceras, ka tas notiek tikai sestajā vai septītajā viņa darbības gadā. Tad jautājums, kur viņš ir bijis visu šo [laiku], ja bērnu jautājums ir tāda prioritāte? Kur viņš bija visus tos iepriekšējos gadus?” jautāja Kamenska.  

Kamenska arī sagaidītu aktīvāku biroja pozīciju attiecībā pret Stambulas konvenciju.

Pērn Satversmes tiesā birojs iesniedzis kopā četrus pieteikumus. Kamēr tiesību eksperti jau norādījuši, ka Satversmes tiesā birojs varētu vērsties biežāk, pati tiesa paudusi uzslavas birojam. Tā viedokļi dažādās lietās esot kļuvuši izvērstāki, ar plašāku juridisko argumentāciju.

Otrdien, 20.martā, ar ikgadējo ziņojumu tiesībsargs iepazīstina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātus, bet ceturtdien par paveikto informēs visus parlamenta deputātus. 

Komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne no Nacionālās apvienības atzinīgi vērtēja biroja paveikto bērnu tiesību jomā, tomēr norādīja, ka diemžēl ne vienmēr parlaments un izpildvara ņem vērā biroja ieteikumus.

“Tiesībsarga ziņojums katru gadu ir ļoti kvalitatīvs. Es arī novēlu, lai katrs arī iepazīstas ar šīm vairāk nekā 300 lappusēm. Tēma, ko tiesībsargs katru gadu padziļināti skatās, ir bērnu tiesības, un arī šī gada ziņojums ir ļoti izsvērts par visām šīm pārbaudēm, problēmām un to, kas tur ir jāizdara,” sacīja Laizāne.

“Personīgi es patiesi tiesībsarga aizrādījumus un ieteikumus uzskatu par ļoti nopietniem un vērā ņemamiem. Esmu dzirdējusi no kolēģiem, gan ne no savas partijas biedriem, ka tā jau ir tikai rekomendācija. Deputāts var noklausīties, teiksim, pieņemt zināšanai. To, ka ne visi deputāti uzskata, ka tiesībsarga rekomendācijas ir jāīsteno, tā ir tiesa,” atzina Laizāne.