Tiesībsarga ziņojums: Bērnunamos būtiski pārkāpumi; iedzīvotāji sūdzas par policistiem

Bērnu aprūpes iestādēs tiek pieļauti būtiski trūkumi bērnu aprūpē - dažās netiek pievērsta uzmanība bērnu zobu veselības stāvoklim, bet citās bērniem neļauj veidot savas privātās telpas vai arī tiek pārkārotas viņu mantas, ceturtdien, 7. martā, uzrunājot Saeimas deputātus, teica tiesībsargs Juris Jansons.

Ceturtdien Saeimas deputāti vairākas stundas debatēja par Jansona sagatavoto ziņojumu par Tiesībsarga biroja darbību pērn. Ziņojumā tiesībsargs pievērš nozīmīgu uzmanību institūcijām, kurās uzturas bērni. Pērn vairākās no tām tika veiktas pārbaudes un visās tika konstatēti būtiski pārkāpumi. Bērnunamos nav pietiekama atbalsta potenciāla, trūkst sociālo darbinieku, bērni dzīvo nepiemērotās apstākļos, bet jauniešiem pēc bērnunama atstāšanas netiek nodrošinātas sociālās garantijas, lai viņi varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi.

Bērnunamos nepievērš uzmanību redzes problēmām; soda naudu parādus piedzen ar tiesu izpildītājiem

Aizvadītā gada laikā Tiesībsarga birojā kopumā saņemti 907 iesniegumi bērnu tiesību jomā. Starp tiem bijuši arī iesniegumi par iespējamiem bērna tiesību pārkāpumiem. No šī kopskaita 233 bija rakstveida iesniegumi, bet 674 - klātienē, telefoniski un elektroniski sniegtas konsultācijas. Pērn apstākļu noskaidrošanai tika ierosinātas trīs pārbaudes lietas, no tām viena pēc tiesībsarga iniciatīvas, bet divas pēc privātpersonu iesniegumiem. 

Lielākais iesniegumu skaits - 111 - saņemts par bērna tiesībām īstenot saskarsmes tiesības; par bērna tiesībām uzaugt ģimenē saņemti 109 iesniegumi, vēl 61 iesniegums saņemts par tiesībām saistībā ar pamatizglītības nodrošināšanu, bet 59 – par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu tiesību jautājumiem. Vēl 56 gadījumos personas vērsušās Tiesībsarga birojā par uzturlīdzekļu jautājumiem.

Tiesībsargs konstatējis, ka izglītības iestādes neveic savu pienākumu - informēt pašvaldības par bērna uzvedību. Tiesībsargs arī konstatēja, ka, pretēji likumdevēja mērķim, Rīgas pilsētas pašvaldība sašaurinājusi Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikto daudzbērnu ģimenes definīciju un noteikusi papildu kritērijus ģimenes atzīšanai par daudzbērnu ģimeni.

Tāpat pērn pēc 12. klases skolēna iesnieguma saņemšanas  tiesībsarga  redzeslokā nonāca jautājums par valsts noteikto eksāmenu norises grafiku  vidusskolēniem. Izskatot iesniegumu, tika konstatēts, ka ar Ministra kabineta noteikumiem daži eksāmeni tika noteikti viens aiz otra bez nevienas dienas pārtraukuma. Savukārt 2017. gadā tiesībsargs izskatīja pārbaudes lietu, kas tika ierosināta, pamatojoties uz Saldus novada iedzīvotāju iesniegumiem  par  ēdināšanas pakalpojumu maksu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs. Izpētē atklājās, ka pašvaldība ēdināšanas maksā iekļāvusi virkni izmaksu pozīciju, kas pēc būtības būtu jāapmaksā no tās budžeta, piemēram, pavāru algas, elektrības izmaksas.

Savukārt pārbaudēs bērnu aprūpes iestādēs tiesībsarga biroja darbinieki atklājuši būtiskus trūkumus bērnu veselības aprūpē. Piemēram, sarunās ar bērniem vizuāli ir redzams viņu zobu sliktais stāvoklis. Iestādēs nekāda uzmanība netiek pievērsta zobu sakodiena regulēšanai; nepietiekama vērība tiek veltīta bērnu redzes problēmām - netiek sekots, lai bērni nēsātu ārstu nozīmētās brilles.

Bērnu aprūpes iestādēs bērni saņēmuši sodus par smēķēšanu, alkohola lietošanu un sīko huligānismu. Praksē iestāžu bērniem šis sods ir jāmaksā no savas kabatas naudas, kas ir 6,4 eiro mēnesī. Iestāde, vienojoties ar bērnu, katru mēnesi no viņa ietur daļu vai visu kabatas naudu līdz naudas soda nomaksai. Ja naudas sodi ir lielāki (vairāki desmit vai pat simti eiro), tie netiek nomaksāti, piespiedu piedziņu uzsāk tiesu izpildītāji.

Iedzīvotāji sūdzas par policistu rīcību

Pērn kopumā par tiesību uz taisnīgu tiesu aspektiem tika saņemti 327 iesniegumi, kas ir nedaudz mazāk nekā 2017. gadā (347 iesniegumi), tomēr vairāk nekā 2016. gadā (293 iesniegumi). Līdz ar to Tiesībsarga birojs secinājis, ka Latvijas  iedzīvotāju  vidū  šo  tiesību ievērošanas aktualitāte ir palikusi nemainīga, turklāt pieaudzis iesniegumu skaits – kopumā 32 (2017. gadā 13 iesniegumi), kuros personas izsaka neapmierinātību par nolēmuma pamatojumu, piemēram, norādot uz dažādu apstākļu neizvērtēšanu pirmās un otrās instances tiesā un atteikumu lietu skatīt kasācijas kārtībā.

Pērn tiesībsargs saņēma 18 sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem policijas īslaicīgās aizturēšanas vietās. Līdzīgā apjomā kā iepriekšējos gados, piecos no iesniegumiem tika izteikta neapmierinātība ar apstākļiem attiecīgajās policijas telpās, tostarp pārlieku lielo karstumu un ventilācijas nepietiekamību vasarā. Birojs saņēma arī dažādas sūdzības par policijas darbiniekiem un to rīcību. Par fizisku vai īpaši cietsirdīgu morālo personas iespaidošanu tiesībsargs gada laikā saņēma septiņas sūdzības, kuras pēc kompetences tika pārsūtītas Iekšējās drošības birojam izvērtēšanai, kriminālprocesa uzsākšanai un vainojamo personu saukšanai pie atbildības.

Savukārt par personas aizturēšanu un pārmeklēšanu saistītos jautājumos, kā arī par agresīvu komunikāciju ar sabiedrību tiesībsargs saņēmis 60 iesniegumus par Valsts vai pašvaldības policijas darbinieku darbībām. Visbiežāk personas izteikušas sūdzības par nepietiekami skaidras un saprotamas  informācijas  vai  atbildes  saņemšanu  no  policijas  darbiniekiem  administratīvā procesa ietvaros, kā arī policijas bezdarbību saistībā ar administratīva rakstura pārkāpumiem.

Pabalsti mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni - vieni no zemākajiem OECD

Saskaņā ar Tiesībsarga  stratēģijā  2017.-2021. gadam noteikto, pārskata periodā arvien aktuāla bija tēma par nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanu. Tiesībsargs jau iepriekš norādījis, ka Latvijā izveidotā sociālās drošības sistēma un sociālā atbalsta minimālo lielumu apmēri ir zem minimuma, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi. Pabalstu apmēri nav aprēķinos balstīti, turklāt tie lielākoties nav pārskatīti vairākus gadus, piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsts ir palicis 2005. gada, bet trūcīguma slieksnis – 2011.gada līmenī.

Tiesībsargs vērsa  uzmanību,  ka  2017 .gada septembrī publicētais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekonomikas pārskats par Latviju  liecina, ka Latvijas valsts izdevumi sociālajiem mājokļiem un mājokļu pabalsti mājsaimniecībām ar zemu ienākumu līmeni ir vieni no zemākajiem OECD. Mājokļu pabalsti  maznodrošinātām personām, apmaksājot īri privātajā sektorā, nebūs efektīvi tik ilgi, kamēr privātais mājokļu tirgus nebūs pienācīgi attīstīts, pausts ziņojumā.

Pērn tiesībsargs atkārtoti saskāries arī ar sistēmiskām nepilnībām civildienesta jautājumu risināšanā. Biroja ziņojumā atsevišķi izcelta Veselības ministrija un tās padotības iestādes. Šajā jomā ievērojamu pārsvaru gūst politiskā ietekme, nevis likuma vara, kas neapmierina nodarbinātos, teikts ziņojumā. Tāpat šajā resorā ilgākā periodā  ir  konstatējama sistēmiska bosinga un mobinga pastāvēšana. Tāpat  tiesībsargs saņēmis iesniegumus par netaisnīgiem darba apstākļiem vai nesaprotamu Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts policijas vadības rīcību.Tas liecina, ka vēl darāms nozīmīgs darbs, lai labas pārvaldības princips tiktu īstenots visā valsts pārvaldē.

Savukārt Izglītības kvalitātes valsts dienestā tiesībsargs konstatēja, ka ar vieniem un tiem pašiem amata pienākumiem tiek nodarbinātas dažāda statusa amatpersonas, proti, ierēdņi un darbinieki.

Tiesībsarga biroja darbību likumā noteikto uzdevumu izpildei finansē no valsts budžeta. Pērn plānotais valsts budžeta finansējums bija 1 493,3 miljoni eiro, bet pārskata perioda  faktiskā  izpilde –1  489,8  miljoni  eiro.  Salīdzinot  ar  2017. gadu, izlietoto līdzekļu apjoms pieaudzis par 10,8% jeb 145,2 tūkstošiem eiro. Pieaugums saistīts ar 2018. gadam papildus piešķirto finansējumu prioritārajam pasākumam – nacionālajam preventīvajam mehānismam.

Debatēs pēc Jansona ziņojuma vairums parlamentāriešu pateicās par tiesībsarga darbu un norādīja, ka problēmu sabiedrībā ir ļoti daudz. Bijusī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) tomēr norādīja, ka par daudziem jautājumiem trūkst konkrētas tiesībsarga analīzes. "Lasot ziņojumu, rodas priekšstats, ka tiesībsargs neizvirza sev nekādas prioritātes. Ļoti vērtīgs būtu tiesībsarga redzējums par [plānotajiem] pasākumiem. Citādi ir mulsinoši lasīt diskusiju, kad tiek runāts par atšķirīgām cenām vīriešiem un sievietēm sporta klubā, kamēr blakus ir problēmas pēc būtības," teica Reizniece-Ozola.

Savukārt "Saskaņas" deputāts Igors Pimenovs ziņojumu kritizēja, uzsverot, ka tiesībsargs nav pamanījis mazākumtautības un to, kā pērn pieņemtie likumi sašaurinājuši mazākumtautību bērnu iespējas iegūt izglītību dzimtajā valodā.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti